Pārtikas cenu samazinājums varētu atspoguļoties divu nedēļu laikā, solīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), bet tikpat labi varēja atklāti pateikt – nākamajā rītā pēc vēlēšanām.
Pieturoties pie tematikai atbilstošiem epitetiem, var teikt, ka kopumā EM piedāvātais redzējums par tēmu, kas ikdienā tracina vai dzen izmisumā ikvienu iedzīvotāju, lielākoties sastāv no saldināta priekšvēlēšanu ūdens, bet vairums piedāvāto problēmas risinājumu – pēc sviesta.
Lielāko neizpratni raisa piedāvājums augstās cenas apkarot, veicinot vietējo produktu pārdošanu. Nav jābūt ekonomikas spīdeklim, lai saprastu, ka dažādu iemeslu dēļ (darbaspēka, elektroresursu izmaksu u. c.) vietējie produkti veikalos cenu ziņā nespēj konkurēt ar ievestajiem. EM to nav pamanījusi un jau plāno organizēt mārketinga kampaņas, lai popularizētu Latvijā ražotus pārtikas produktus. Kā zināms, slikta tā problēma, kuras apkarošanai nevar iztērēt dažus miljonus. Jo nopietnāka problēma, jo nopietnāki tēriņi.
Zemo cenu grozs ar vienu zemākās cenas pārtikas produktu katrā no 10 pamata kategorijām, ko apņemas piedāvāt mazumtirgotāji, atgādina bēdīgi slaveno iztikas minimuma grozu. Lielajām pārtikas veikalu ķēdēm jau sen ir ieviestas īpaša zīmola produktu līnijas, kam pārsvarā ir zemāka cena nekā citiem produktiem no tām pašām kategorijām. Kā tieši tas atrisinās fenomenu, ka pat lielo Eiropas pārtikas ķēžu ienākšana Latvijā beidzas ar vienmērīgu cenu izlīdzināšanos uz augšu, nevis konkurences veicināšanu? Varbūt EM un tās padotības iestādēm pie problēmas risināšanas ķerties no šīs puses, nevis nodarboties ar pseidorisinājumu pompozu prezentēšanu?
Tas, kas no piedāvātā šķiet sakarīgs – digitālā cenu salīdzināšanas rīka ieviešana, kas gan prasīšot laiku. Daļēji tas jau darbojas – pagaidām kā komandējumā vai ceļojumā esošu, satracinātu latviešu regulāri apskati no citu, vidējo algu ziņā daudz augstāka labklājības līmeņa, valstu pārtikas veikaliem, kur cenas ir vai nu tādas pašas, vai pat zemākas. Līdz ar to bez augsto pārtikas cenu patieso cēloņu nosaukšanas skaļi nav ko cerēt, ka adekvāti būs problēmas risināšanai piedāvātie instrumenti.
Šobrīd rodas iespaids, ka ekonomikas ministram galvenā problēma ir – iegūt ZZS maksimālus punktus vēlēšanu priekšvakarā. Bet pēc tam jau būs iegūts vēl viens gads, kurā atkal kaut ko solīt un imitēt risināšanu.