Gada trešajā mēnesī salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn patēriņa cenu indekss bija pieaudzis līdz 11,5%, sasniedzot jaunu augstāko līmeni kopš tā dēvēto trekno gadu izskaņas. Toreiz, 2008. gadā, vispārējā patēriņa buma iespaidā inflācijas rādītājs, rēķināts gada izteiksmē, spēja pārsniegt pat 17% atzīmi. Par to, vai šogad šis rādītājs tiks pārsniegts, jautājums paliek atklāts, taču ir pamats aizdomām, ka rudenī, kad stāsies spēkā jaunie apkures tarifi, tas patiešām varētu notikt. Vēl ir jāpiebilst, ka martā fiksētā 11,5% gada inflācija ir vidējā patēriņa cenu indeksa pārmaiņa, un tas nenozīmē, ka šāds inflācijas rādītājs ir attiecināms uz visiem. Šī rādītāja lielumu katrai mājsaimniecībai nosaka tās ienākumu līmenis, un diemžēl – jo mazāki ir ienākumi, jo lielāks inflācijas rādītājs. Tas tāpēc, ka visstraujākais sadārdzinājums tradicionāli ir saistīts ar pārtiku un enerģētiskajiem resursiem, kur pēdējie nosaka arī komunālo maksājumu izmaiņas. Līdz ar to – jo mazāka rocība, jo lielāka budžeta daļa ir jāatvēl šiem primārajiem maksājumiem, tādējādi mazāk turīgo mājsaimniecību piedzīvotā inflācija gada griezumā šobrīd var pārsniegt pat 20% vai 30%.
Straujā cenu kāpuma iemesli pirmkārt saistīti ar pērn notikušo cenu kāpumu preču biržās, kas saistīts ar iepriekš notikušajām apjomīgajām centrālo banku un valdību veiktajām finanšu injekcijām ekonomikā, veicinot strauju dažādu izejvielu cenu kāpumu pasaules preču biržās. Savukārt Krievijas uzsākto karu droši vien varētu pielīdzināt degvielas kannas iemešanai ugunskurā, kas globālo dārdzību novedīs jaunā augstākajā punktā. No šāda viedokļa situācija ir slikta, tomēr vienlaikus nevar teikt, ka no nākotnes perspektīvu viedokļa tā būtu bezcerīga. Par to zināmā mērā liecina cenu izmaiņas preču biržās pēc kara sākuma Ukrainā. Viena no būtiskākajām atziņām: pasaulei ir izdevies izvairīties no prognozētā naftas cenu šoka. Vakar Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena atradās pie 110 ASV dolāru atzīmes – līmeņa, kādu esam piedzīvojuši jau 2008. gadā un vairākkārt laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam, turklāt pie zemākiem caurmēra ienākumiem nekā patlaban. Gāzes cena ir augsta, bet stabilizējusies apmēram 100 eiro par megavatstundu līmenī, un patlaban nav pamata izslēgt iespējamību, ka tā varētu sarukt. ES paziņojumus par atteikšanos no Krievijas gāzes tirgus jau ir "iecenojis", šobrīd atliek sagaidīt brīdi, kad tas to izdarīs arī attiecībā uz alternatīvajām zilā kurināmā piegādēm.