Ja raugās bez emocijām uz viedokļiem, kas ir saistīti ar šo karu, tad pamanāms, ka tos raksturo liels skaits tādu prognožu, kuras nav piepildījušās. Jāatceras, ka 2022. gadā neilgi pirms 24. februāra skanēja kategoriskā formā definēti dažādu cilvēku apgalvojumi, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā nebūs.
Tad, kad parādījās ziņas par Krievijas militāro spēku veikto Ukrainas pilsētu bombardēšanu, sagrautajām mājām un bēgļu straumēm, šiem prognozētājiem nācās atzīt, ka viņi kļūdījušies. Vēlāk, četru gadu laikā, daudzkārt ir dzirdētas dažādas prognozes, kuras arī nav piepildījušās. No politologu, ekonomistu un žurnālistu vides ir skanējušas optimistiskas balsis, kuras jau 2022. gadā prognozēja Krievijas ekonomisko sabrukumu un politisko krahu. Ir skanējušas arī pesimistiskas balsis, kas ieskicēja tādu scenāriju, kurā tika pieļauts iebrukums ES teritorijā. Daudzkārt četru gadu laikā ir dzirdēts arī apgalvojums, ka šis karš tūlīt beigsies. Taču karš turpinās. Nesen aģentūra LETA vēstīja, ka Krievija naktī uz 20. februāri uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti Iskander-M un 128 droniem un 107 dronus Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši.
Rezumējot jāteic, šis karš ir veicinājis to, ka uzticēšanās jebkādām prognozēm mazinās, lai cik kategoriskā tonī tās tiktu paustas.
Paralēli iepriekš minētajam šajos četros gados par aktualitāti ir kļuvusi aizsardzības tēma, un tas ietekmē arī ekonomiku. Latvijā, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, tiek vēstīts par militārās tehnikas ražotnēm, investēšanu aizsardzības nozarē, patvertņu izbūvi un tā dēvētajai 72 stundu somai nepieciešamo preču komplektēšanu gan individuāli, gan dažādās organizācijās.
Ja raugās emocionālā aspektā, Krievijas izraisītais karš Ukrainā ieies XXI gadsimta vēsturē ar globāla mēroga atbalsta paušanu ukraiņiem. 2022. gadā īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zili dzeltenais Ukrainas karogs plīvoja visā ES – no Īrijas galvaspilsētas Dublinas līdz Portugāles nomaļajām salām – un arī tālu aiz ES robežām. Atbalsts ukraiņiem tika apliecināts daudzviet pasaulē. Pat tādi cilvēki, kuri masu pasākumos un politiskās aktivitātēs nebija iesaistījušies gadiem ilgi, atzina, ka izjutuši nepieciešamību demonstrēt to, ka ir Ukrainas pusē.
Pirms četriem gadiem Latvijā un citās ES austrumu dalībvalstīs bieži bija dzirdami vārdi "Ukraina cīnās par mums!". Atcerēsimies to arī šogad.