Organizatori informē, ka atklāšanas ceremonijā piedalīsies 15 valstu vadītāji, kā arī 70 valstu ministri, kuri atbild par sporta nozari. Tokijā šoreiz nebūs Latvijas politiķu, kas šķiet tikai pašsaprotami visdažādāko apsvērumu dēļ. Galu galā olimpiskās spēles ir svētki, un pašreizējām valsts augstākajām amatpersonām kopā ar sportistiem laikam taču īsti svinēt nav ko. Šeit var pieminēt sporta finansējuma dinamikas jautājumu pēdējo gadu šķērsgriezumā vai, piemēram, simboliski atcerēties uzaicināto publiku pašreizējā Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumā. Ir absolūti skaidrs, ka sporta problēmas un jautājumi pašreizējā vēsturiskā nogrieznī Latvijas augstākā ešelona politiķiem nav darba kārtības jautājums. Un diezin vai pandēmija tajā vainojama.
Spēles vēl nav sākušās, taču tās jau ir citādākas par iepriekšējām. Visupirms, spēļu pārcelšana gadu uz priekšu organizatoriem izmaksājusi 2,8 miljardus dolāru. Kādam spēļu pārcelšana ir sagrāvusi olimpiskos plānus, savukārt vēl kādam gluži otrādi – devusi nebijušu iespēju. Pašu japāņu situācija šobrīd ir neapskaužama, pandēmijas apstākļos organizējot spēles un vienlaikus mēģinot nodrošināt epidemioloģisko drošību. Atlētu vien Tokijā ieradušies ap 12 tūkstošiem, neskaitot oficiālās delegācijas, trenerus, medijus. Pirmās mediju darba organizatoriski praktiskās lietas liecina, ka Uzlecošās saules zemes centība un rūpība ir diezgan spēcīgi noslīkusi veicamo darbu apjomā.
Otrkārt, spēles epidemioloģiskās drošības dēļ notiks bez skatītāju klātbūtnes, turklāt arī sabiedrības noskaņojums pašā Japānā attiecībā uz spēļu rīkošanu galīgi nav pozitīvs. Līdz ar to epidemioloģisku risku izslēgšanas nolūkā vietējām amatpersonām ir jādara viss, lai vietējā sabiedrība justos droši, cik nu tas iespējams konkrētajā gadījumā. Diemžēl pandēmijas apstākļos noteikti būs gadījumi, kad spēcīgākais netiks noskaidrots sporta arēnā. Kādam sacensības beigsies un jau ir beigušās Covid testēšanas kabinetā. Pirms spēlēm vien olimpiskajā ciematā jau ir fiksēti vairāki pozitīvi Covid gadījumi.
Šogad īpaši jūtama ārpussporta notikumu un strāvojumu atbalss četrgades forumā vēl pirms tā sākuma. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šonedēļ ir apstiprinājusi jaunu saukli. 1894. gadā izdomāto "Ātrāk, augstāk, stiprāk" aizvietos ar "Ātrāk, augstāk, stiprāk – kopā". SOK arī lēmis, ka Tokijā tiks aizsākta jauna tradīcija un katrai valstij turpmāk būs divi karognesēji. Šāds lēmums pieņemts, sekojot dzimumu līdztiesības principam. Tāpat Tokijā pirmo reizi spēlēs piedalīsies transpersona, kura svarcelšanā pārstāvēs Jaunzēlandi. Sporta spēļu dienā tas vēl nebija vērojams, bet trešdien pirms sieviešu futbola spēles Lielbritānija – Čīle britu sportistes piesēdās uz viena ceļa, pirmo reizi olimpiskajā vēsturē paužot atbalstu BLM (Black Lives Matter) kustībai. Šādas akcijas SOK nav liedzis.
Kādēļ visas šīs lietas ir pieminēšanas vērtas, un ko tas viss nozīmē? Droši vien neko citu kā tikai to, ka visa olimpiskā kustība ir globālo notikumu neatņemama sastāvdaļa, ko katrs varam vērtēt pēc savas izpratnes, priekšstatiem un pasaules redzējuma. Pašai SOK kā gana konservatīvai organizācijai lielākais izaicinājums ir mainīties līdzi laikam, vienlaikus saglabājot savas pamatvērtības, principus un idejas. Šeit runa ir gan par sportisko pusi, auditorijas jautājumu katra konkrēta sporta veida šķērsgriezumā, gan lietām, kuras stāv blakus sportam.
Taču olimpiskās spēles pirmkārt un galvenokārt ir sports. Tās katram sportistam ir svētki. Tas ir mērķis, kura vārdā treniņos lieti sviedri un galu galā veltīta sava un ģimenes locekļu dzīve. Tāpēc turēsim īkšķi par mūsējiem, būsim ar tiem gan veiksmēs, gan mazāk veiksmīgos brīžos un izbaudīsim šo četrgades notikumu! Arī Dienas žurnālistu komanda visu spēļu laiku ikdienas informēs par jaunumiem, aizkulisēm un mūsu sportistu gaitām.