Viens no pašreizējiem patēriņa cenu dzinējspēkiem ir samērā strauji augoša tautsaimniecība, un 4–5% vērtais iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas aizvien vairāk atspoguļojas arī algās, veicina gan pieprasījumu, gan stimulē cenu kāpumu.
Dzeltenās zāles plankumi rosina iedomāties ne tikai par Grieķijā pavadītu atvaļinājumu, bet arī gaidāmo neražu, kas likumsakarīgi atspoguļosies arī zemākā vietējās pārtikas piedāvājumā un tam sekojošā cenu pieaugumā. Tiesa, tikko teiktais nenozīmē, ka teciņiem jādodas uz veikalu, lai piepildītu pieliekamo ar dažādiem ilga glabāšanas termiņa produktiem, jo pēdējais gads apliecina visai uzskatāmu konkurences saasināšanos mazumtirdzniecībā un dažādu atlaižu piemērošanu kā aizvien plašāk pielietotu mārketinga ieroci.
Šajā brīdī ir jautājums, vai pirms gaidāmā veikalu tīkla Lidl ienākšanas savstarpējie cenu kari sasnieguši savu augstāko punktu, vai arī to potenciāls vēl pilnībā nav izsmelts un patērētājam ir cerība uz jaunām plaša patēriņa preču atlaižu kampaņām, kas lejup pavilktu arī kopējo cenu līmeni un, protams, arī inflācijas rādītāju. Ja minētās kampaņas sasniegušas savus griestus, tad no patērētāja viedokļa problēma lielāka. Šajā gadījumā gada inflācija pārtikas segmentā no statistiķu pēdējos mēnešos fiksētajām dažām procenta desmitdaļām, visticamāk, līdzīgi kā pērn iesniegsies vairākos veselos procentos.
Atšķirībā no pagājušā gada iedzīvotāja maks to var izjust krietni vien skaudrāk, jo šoreiz kopējo patēriņa cenu līmeni pacēlusi gan naftas produktu sadārdzināšanās, gan dārgāki pakalpojumi, kam drūzmā var sekot arī dažādu tirdzniecības karu negatīvā ietekme.
Pēdējie vispār ir vesela negatīvu procesu virknējuma aizmetnis, kas lielākus vai mazākus zaudējumus nodarīs visiem, bet ieguvēji būs meklējami vien šaurās interešu grupās. Patiesībā ievedmuitu kari būs tie, kas tautsaimniecībā uzturēs augstas cenas, taču vienlaikus samazinās ekonomiskās izaugsmes tempu, apstādinot arī pēdējos gados notikušo pasaules labklājības pieaugumu.
Ieteikums
Ne Kampjutaa
Pēteris