Par 15. oktobrī notikušo Seima vēlēšanu uzvarētāju, jāatgādina, kļuva PiS, kura ieguva 194 no 460 deputātu vietām. Vienlaikus PiS un tās sabiedrotajiem, Konfederātiem, nepietiek vairākuma jaunas valdības izveidei, bet visi Moravecka mēģinājumi pārvilināt savā pusē kādu no divām mazākajām opozīcijas partijām izrādījās neveiksmīgi. PiS un Moraveckis, jāpiebilst, cīnījās līdz pēdējam, taču vairāk vilcināties ar Tuska apstiprināšanu premjera amatā nebija iespējams.
PiS astoņus gadus ilgā varas monopola beigas, it īpaši apvienotajā Eiropā, tiek uztvertas ar neslēptām gavilēm, jo Tuska galvenais solījums ir labu attiecību ar Briseli atjaunošana, kā arī "tiesiskuma un demokrātijas" atjaunošana Polijā, likvidējot vai apturot virkni PiS īstenotu konservatīvu pārmaiņu. Jau ceturtdien Tusks jaunajā amatā dosies uz Eiropadomes sēdi Briselē, bet uzreiz pēc tam ir plānojis apmeklēt Tallinu, kur tiksies ar Baltijas valstu vadītājiem. Kas attiecas uz mums svarīgajām attiecībām ar Krieviju, tad Polijas ārlietu ministra amatā atgriežas Radoslavs Sikorskis, kura nostāja komentārus neprasa.
Cits jautājums, ka liberālās Eiropas optimisms par Tuska atgriešanos pie varas var izrādīties pārmērīgs un priekšlaicīgs, jo vismaz pagaidām PiS ir zaudējusi tikai politisko kauju, nevis karu. Polija ir galvenokārt prezidentāla, nevis parlamentāra republika, bet valsts prezidenta amatā vismaz līdz 2025. gada maijam, kad gaidāmas nākamās vēlēšanas, turpinās atrasties PiS virzītais Andžejs Duda, kura rīcībā ir liels skaits iespēju, ieskaitot veto tiesības, nepieļaut PiS mantojuma likvidēšanu.
Tāpat svarīgi, ka priekšvēlēšanu karstumā Tusks un PO virknē jautājumu ieņēma (vai bija spiests ieņemt) tādu pašu nostāju kā oponenti (piemēram, attiecībā uz Ukrainas labības importu vai autovadītāju tālbraucēju īstenoto Ukrainas un Polijas robežas bloķēšanu), un šo nostāju spēji mainīt premjeram būs grūti. It īpaši paturot prātā 2025. gada maiju. Attiecīgi jaunās valdības triumfa gājiens var izrādīties ievērojami mazāk pārliecinošs, nekā tiek cerēts.