Latviju šajā EP pārstāv deviņi eiroparlamentārieši – Ivars Ijabs (LA), Sandra Kalniete (JV), Rihards Kols (NA), Vilis Krištopans (LPV), Reinis Pozņaks (AS), Mārtiņš Staķis (P), Nils Ušakovs (S), Inese Vaidere (JV) un Roberts Zīle (NA). Kopumā pašreizējā EP ir 720 deputātu vietas. (Informāciju par deputātu dalību politiskajās grupās un komitejās var meklēt interneta vietnē Europarl.europa.eu.)
Jāatgādina, ka iepriekšējais EP, sākot darbu 2019. gadā, par prioritāti izvirzīja Eiropas zaļo kursu un aktualizēja klimata pārmaiņu novēršanu. Zaļais kurss ienāca visdažādākajos līmeņos – sākot no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību politikas līdz iedzīvotāju izvēlēm ikdienā. Saukļus par to, ka nepieciešams mazināt ietekmi uz vidi, pauda gan valsts iestādes, gan uzņēmumi. Daudzviet tika popularizēts zaļais dzīvesveids, skanēja mudinājumi autotransportu nomainīt pret divriteņiem un pēc iespējas plašāk ieviest digitālos risinājumus. Jēdziens "ilgtspēja" tika lietots gan vietā, gan nevietā, un daudzi to sāka uztvert kā neizbēgamu klišeju, kas tiek "piekabināta" jebkurai tēmai.
Pēc samērā relaksētā darba iesākuma iepriekšējā EP deputātiem gan nācās pielāgoties negaidīti saspringtiem apstākļiem un risināt ar klimatu nesaistītus jautājumus, jo 2020. gada pavasarī pasauli paralizēja Covid-19 pandēmija, bet 2022. gada 24. februārī Krievija īstenoja pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Izaicinājumus, kas patlaban ir aktuāli ES, šāgada 17. septembrī, vēršoties pie eiroparlamentāriešiem, ieskicēja bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents, Itālijas politiķis Mario Dragi, kurš norādīja, ka jāpalielina Eiropas drošība un jāmazina atkarība no ārējiem ekonomiskiem spēkiem.
EP Preses dienests Latvijā arī informēja, ka 19. septembrī eiroparlamentārieši pieņēma rezolūciju, kurā aicina ES dalībvalstis "atcelt ierobežojumus, kas Ukrainai liedz izmantot Rietumu ieroču sistēmas pret leģitīmiem, militāriem mērķiem Krievijā" un mudina paplašināt sankcijas pret "Krieviju, Baltkrieviju, kā arī pret [citām] valstīm un organizācijām, kas nav ES dalībvalstis un kas Krievijai piegādā militārās un divējāda lietojuma tehnoloģijas".
Ko praktiski EP aktualitātes nozīmē mums Latvijā? To, ka Strasbūrā notiekošās diskusijas par ārējo drošību atbalsosies arī mūsu valsts politiskajā vidē. Un to, ka ES robežu ar Krieviju gan praktiski, gan simboliski nostiprinās aizvien vairāk.