"2025. gadā Eiropas diena ir īpašs notikums, jo mēs svinam Šūmana deklarācijas 75 gadus," tiek uzsvērts ES interneta vietnē.
Vairāk nekā 45% Latvijas pilsoņu ir kopumā pozitīvs priekšstats par ES, un aptuveni 60% mūsu valsts pilsoņu pauduši uzticēšanos ES, ļauj secināt Eirobarometra aptauja. Sagaidāms, ka tieši ap 9. maiju parādīsies vēl citi vēstījumi, kas apliecinās, ka sabiedrības vairākuma attieksme pret ES ir labvēlīga.
Latvijai 21 gadu ilgā dalība ES ir nesusi finansiālus ieguvumus, kas redzami, piemēram, infrastruktūras sakārtošanā un būvniecības projektu īstenošanā. Neapšaubāmi ieguvumi ir arī vienkāršie ceļošanas nosacījumi ES iekšienē un finanšu norēķinu pārskatāmība, ko sniedz piederība eirozonai. Turklāt Latvijai kā nelielai valstij dalība ES ļāvusi iegūt lielāku starptautisko ietekmi gan politiski, gan ekonomiski. Jāuzsver arī tas, ka iekļaušanās ES mūsu sabiedrībā ir stiprinājusi demokrātiju tādā ziņā, ka ir noslīpēts eiropeisks lēmumu pieņemšanas stils, kas balstās tolerancē pret dažādiem viedokļiem un augstā diskusiju kultūrā bez vienīgā pareizā viedokļa uzspiešanas.
Savukārt pārmetumi, kas tiek adresēti ES, ir saistīti ar birokrātiju un pārregulāciju. Nav noliedzams tas, ka daži no ES normatīvajiem dokumentiem, kas tapuši ar visai racionāliem nodomiem, piemērošanas gaitā kļuvuši ārkārtīgi samudžināti. Te jāatceras Vispārīgā datu aizsardzības regula, kuras mērķis – uzraudzīt iedzīvotāju datu apriti – ir visnotaļ loģisks, taču regulas piemērošanas procesā bijuši vērojami tādi traģikomiski gadījumi, kad pat tika slēpti personu vārdi un uzvārdi. Ir arī vēl citi piemēri tam, ka ES nosacījumi situāciju var nevis uzlabot, bet samudžināt.
Tomēr šopavasar nopietnākā ES problēma ir nevis birokrātija, bet gan izvirzīto prioritāšu atbilstība (vai neatbilstība) globālajām aktualitātēm. Šādu prioritāšu vidū ir tā dēvētais Eiropas zaļais kurss un cīņa pret klimata pārmaiņām, kas pēdējā laikā gan Latvijā, gan citās valstīs raisa skeptisku attieksmi. Tiek arī uzsvērts tas, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad Krievija īsteno militāro agresiju Ukrainā, Ķīna neslēpj ekonomiskās ambīcijas, bet ASV demonstrē neprognozējamību, ES vajadzētu kļūt par spēcīgāku globālo līderi un piedāvāt pasaulei savu dienaskārtību. Vai ES to pratīs – rādīs laiks.