Aptauja, kuras rezultāti tika publicēti vēl janvāri, veikta 10 nozīmīgās apvienotās Eiropas valstīs (arī Polijā un Ungārijā), kā arī Lielbritānijā. Protams, dažādās valstīs viedokļi atšķiras gana jūtami, tomēr kopējais noskaņojums ir nepārprotams. ASV nozīmīgums eiropiešu acīs ir samazinājies, bet priekšplānā tiek virzītas pašu intereses.
Kā rāda aptauja, lai arī vairākums eiropiešu atzinīgi vērtē Džo Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un domā, ka jaunais prezidents spēs pārvarēt ASV iekšpolitisko krīzi, viņi neuzskata, ka Baidenam izdosies atgriezt ASV globālās līderes pozīcijas.
Vairākums eiropiešu domā, ka Ķīna jau nākamajos desmit gados apsteigs ASV globālās ietekmes ziņā, kā arī uzskata, ka apvienotajai Eiropai jāsaglabā neitralitāte ASV un Ķīnas konfliktu laikā.
Šis punkts ir īpaši nozīmīgs, jo noskaņojums nav mainījies, salīdzinot ar 2019. gadu, kad tika veikta līdzīga aptauja. Toreiz tika uzskatīts, ka eiropiešu vēlmē saglabāt neitralitāti ASV un Ķīnas, kā arī ASV un Krievijas konfliktos ir vainojams ASV iepriekšējais prezidents Donalds Tramps un ka nostāja mainīsies līdz ar administrācijas maiņu Baltajā namā, taču tas nav noticis.
Turklāt divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka Eiropai jāattīsta savas aizsardzības spējas, jo drošības jautājumos nav iespējams pilnībā paļauties uz Vašingtonu, un arī šajā ziņā nav būtisku izmaiņu, salīdzinot ar 2019. gadu. Attiecīgi tā ir liecība jau par ilgtermiņa izmaiņām eiropiešu attieksmē pret ASV, transatlantisko solidaritāti u. c.
Tāpat Eiropā tiek uzskatīts, ka ASV politiskā sistēma ir nepilnīga un ka ASV vairāk nav iespējams uzticēties pēc tam, kad par to prezidentu 2016. gadā kļuva Tramps. Savu valstu un apvienotās Eiropas politiskās sistēmas attiecīgi ir izpelnījušās jūtami pozitīvāku vērtējumu, bet par pašu svarīgo partneri nacionālo valstu līmenī jau tiek atzīta nevis Vašingtona, bet Berlīne.
Visu iepriekšminēto vispilnīgāk raksturo atbilde uz jautājumu, kādai nākotnei tic aptaujas dalībnieki, kas vienlaikus atspoguļo arī viņu pasaules redzējumu. Visvairāk – 35% – aptaujāto tic Eiropas nākotnei (''In Europe We Trust''), tajā skaitā Vācijā tādu ir 53%, 20% tic Rietumu kopīgajai nākotnei, bet tikai 9% – nākotnei ASV vadībā (''In America We Trust''). 22% acīmredzami negaida no nākotnes neko labu, paredzot lejupslīdi, 7% par perspektīviem uzskata citus nākotnes modeļus.
Svarīgākais šajā gadījumā ir, ka iepriekšminētās tendences pagaidām maz atspoguļojas kopējā Eiropas politikā, kur pamatā valda vēlme atgriezties pie sadarbības ar ASV un Vašingtonas virsvadībā.
Vienlaikus atslēgas vārds ir tieši ''pagaidām'', jo drīzā nākotnē gaidāmās vēlēšanas Eiropas svarīgākajās valstīs ar augstu ticamības pakāpi liks mainīt līdzšinējo nostāju.