Protestus izraisījušos likumprojektus, jāatgādina, ierosināja kustība Tautas spēks – deputātu grupa, kas pagājušā gada nogalē pameta valsts valdošo partiju Gruzijas sapnis. Viens no ierosinājumiem paredzēja, ka par ārvalstu ietekmes aģentiem tiek atzītas visas tās nekomerciālās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi, kas vairāk par 20% tiek finansētas no ārvalstīm, savukārt otrs – ne tikai administratīvo, bet arī kriminālatbildību par šādu organizāciju (un arī plašsaziņas līdzekļu) atteikšanos brīvprātīgi reģistrēties kā ārvalstu ietekmes aģentiem.
Lai arī ierosinājumi bija gandrīz precīza ASV vēl 1938. gadā pieņemtā un joprojām spēkā esošā likuma FARA (Foreign Agents Registration Act – ārvalstu aģentu reģistrācijas akta) kopija, kā opozīcijas, tā rietumvalstu sašutumu (un apzīmējumu – «Putina likumi») tie izraisīja galvenokārt tādēļ, ka likumprojekta apstiprināšanas gadījumā kā ārvalstu aģentiem nāktos reģistrēties arī lielam skaitam visdažādākās ievirzes prorietumniecisko organizāciju un masu mediju. Kā arī, protams, tādēļ, ka līdzīgs likums vēl vairākus gadus iepriekš ir pieņemts Krievijā, slēptās simpātijās pret kuru opozicionāri vaino Gruzijas sapni. ASV un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas savukārt paziņoja, ka šādu likumu pieņemšana novedīs pie Tbilisi atteikšanās no eiroatlantiskā ceļa. Opozīciju bez tam atbalstīja arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili.
Kopumā ir skaidrs, ka tieši rietumvalstu spiediens (lēmums par strīdīgo likumprojektu atsaukšanu tika pieņemts pēc Gruzijas premjerministra Irakli Garibašvili un ASV Valsts departamenta augsta ranga amatpersonas sarunām), kā arī kategoriska nevēlēšanās tapt atzītam par to politisko spēku, kas atsakās no pieminētā eiroatlantiskā ceļa, ir tie divi galvenie iemesli, kuru dēļ Gruzijas varas partija mainīja savu sākotnējo nostāju. Cits jautājums, ka atteikšanās no vienas konkrētas iniciatīvas, visticamāk, nenovedīs arī pie opozīcijas rīkoto protestu beigām. Pēdējā cenšas panākt, lai Gruzijas sapnis un šīs partijas izveidotā valdība atteiktos no līdzšinējās, būtībā prorietumnieciski neitrālās nostājas Krievijas un Rietumu ģeopolitiskā konflikta ietvaros, skaidri apzīmējot savu piederību rietumvalstīm.