Haosu nevaram atļauties

Mūsu valsts ekonomikas "atveseļošanos īslaicīgi kavēja zemi vakcinācijas rādītāji un nepieciešamība saglabāt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai, tomēr 2022. gada sākumā ekonomika piedzīvoja izaugsmi", par EK atziņām vēsta LETA.

Nav noliedzams, ka gan mūsu valdības, gan visas sabiedrības izturēšanos Covid-19 krīzes laikā var raksturot ar vārdiem: "Normāli, bet varēja labāk!" Daudziem atmiņā iespiedušies neloģiski valdības lēmumi un tādi brīži, kad lēmumu pieņemšanas process bija haotisks. Tiesa gan, arī no sabiedrības puses nāca savdabīgi izlēcieni.

Tomēr kārtējo reiz izrādījies, ka uz vispārējā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona Latvija noteikti nav nekāda melnā avs, gluži tāpat – nav arī izcilniece. Taču, ja šis rudens nesīs jaunu Covid-19 vilni, mūsu valsts, visticamāk, reaģēs pietiekami racionāli.

Tomēr saistībā ar to, kas gaidāms rudenī un ziemā, jāņem vērā EK norāde par Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmi. Apstākļi sagadījušies tā, ka no visām ES dalībvalstīm tieši Latvijā šis karš rada vislielāko spriedzi – gan tāpēc, ka mūsu valsts ekonomika vairākās jomās, it īpaši enerģētikā, ir cieši saistīta ar Krieviju, gan tāpēc, ka mūsu sabiedrībā ir proporcionāli liela (ap 25% no iedzīvotāju kopskaita), politiski sarežģīta krievvalodīgo kopiena, gan tāpēc, ka mūsu valstij ir 246 kilometrus gara robeža ar Krieviju (un vēl 161 kilometru gara robeža ar Krievijai lojālo Baltkrieviju), gan arī tāpēc, ka sabiedrības labklājības līmenis Latvijā ir zems. Dažu mūsu politiķu iecienītais arguments, ka Ukrainā ir vēl daudz sliktāk nekā Latvijā, tādēļ mūsu sabiedrībai visas grūtības jāpacieš, pēc būtības ir pareizs, taču ar šādu argumentu politiķiem nevajadzētu maskēt kārtējo haosu lēmumu pieņemšanā. Turklāt energoresursu cenu kāpums neskar tikai mājsaimniecības. Tiek pieļauts, ka ilgtermiņā domājošie uzņēmumi, lai optimizētu elektrības un siltumenerģijas izmaksas, maksimāli samazinās biroju platības, atsakoties no visām tām telpām, bez kurām attālinātā darba apstākļos var iztikt, kā arī izvērtēs visus ražošanas procesus tieši no energoefektivitātes viedokļa.

Taču gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi visu optimizēt var līdz zināmai robežai. Cenu kāpumam kļūstot ļoti iespaidīgam, mūsu sabiedrība no valdības un Saeimas prasīs konkrētu atbalstu vai vismaz krīzes pārvarēšanas programmu, nevis tikai frāzes par to, ka citur ir vēl sliktāk.