Iedzīvotāju maki var kļūt biezāki

Viens no galvenajiem faktoriem, kas šogad būtiski ietekmēs gan mājsaimniecību, gan korporatīvā sektora rocību, ir inflācija. Vēl pagājušā gada vidū valstī bija vērojama vairāk nekā pusprocenta vērta deflācija, rēķinot cenu izmaiņas gada izteiksmē, taču jau rudenī gada inflācijas rādītājs atradās virs 1% atzīmes. Visticamāk, ka šis rādītājs turpinās augt. Dārgāka nafta veicina degvielas sadārdzināšanos, turklāt līdz ar katru dolāru, ko maksājam vairāk par barelu melnā zelta, pieaug naftas īpatsvars kopējā degvielas cenas aprēķināšanas mehānismā.

Arī pārtikas cenas aug, un tā ir lielākā pozīcija Latvijas mājsaimniecību patēriņa grozā, tāpēc arī tas atstās būtisku ietekmi uz kopējo patēriņa cenu izaugsmes līmeni. Tomēr, runājot gan par pārtiku, gan degvielu, cenas bremzējošs faktors ir pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, un abos gadījumos piedāvājums var augt straujāk par pieprasījumus, jo pārdot gribētāju netrūkst un, jo lielāka tirgus cena, jo gribētāju vairāk. Tāpēc arī inflācijas kāpums uz ārējo faktoru rēķina visai drīz varētu izsīkt, to nomainot iekšējā tirgus faktoriem, kur cenu palielināšanās ies kopsolī ar algu kāpumu.

Ja vien nenotiks kādas kataklizmas, šogad Latvijas ekonomikā jāieplūst Eiropas fondu naudai. Šī procesa rezultātā varētu notikt ilgi gaidītā situācijas uzlabošanās būvniecībā, kur augs pieprasījums pēc strādājošajiem un palielināsies algas, turklāt laiks būvdarbu izpildei kļūs īsāks, jo naudas apguve ir aizkavējusies. Saistībā ar to pastāv iespējamība, ka būvdarbu kvalitāte kaut kur varētu atpalikt no vēlamās, toties attiecībā uz darba samaksas izmaiņām samērā droši var izvirzīt hipotēzi, ka celtniecība būs no tām nozarēm, kur darba samaksa šogad varētu augt visstraujāk. Par spīti ekonomiskajai stagnācijai, bezdarba līmenis valstī pēdējā laikā turpinājis slīdēt lejup, tāpēc pieprasījums no celtniecības puses saasinās dažādu tautsaimniecības nozaru cīņu par tirgū vēl esošajiem un pieejamajiem darbiniekiem, veicinot arī kopējā algu līmeņa palielināšanos. Turklāt ir jāņem vērā, ka līdz ar lielākiem būvdarbiem papildu izaugsmes dzinulis ir gan mazumtirdzniecībā, gan citās saistītajās nozarēs – būvmateriālu ražošanā, kokapstrādē, metālapstrādē u. c. tādā vai citādā veidā iesaistītajās apstrādes rūpniecības nozarēs. Tās visas piedzīvos lielāku naudas apriti un jutīs nepieciešamību pēc papildu strādājošajiem, tādējādi var izvirzīt samērā drošu pieņēmumu, ka gada otrajā pusē darba samaksas pieaugums valstī var krietni vien apsteigt patlaban strauji augošo inflāciju.