Varas kritizētāju, analizētāju, pieskatītāju pāriešana pretējā nometnē, pievienojoties kādai partijai, nav nekas ne aizliegts, ne nebijis. Politologs Artis Pabriks reiz izvēlējās Tautas partiju, pretkorupcijas ekspertes Lolita Čigāne un Inese Voika – attiecīgi Jauno laiku un Attīstībai/Par!, mediju «sargsuns» Sarmīte Ēlerte cauri līkločiem nonāca līdz Vienotībai. Tas, kas raksturīgs Latvijai, – parasti šai ierakumu maiņai līdzi nāk stipra sajūta, ka iepriekš neatkarīgu ekspertu statusā noteikta ideoloģija, noteiktas personālijas tikušas saudzētas, it kā diedzot zelta izpletni brīdim, kad līdzšinējā ampluā kļūs garlaicīgi, neizdevīgi vai gluži vienkārši jaunais piedāvājums būs neizturami vilinošs.
Mūs – trīsdesmitgadniekus un nu jau arī dažus četrdesmitgadniekus, kuri tūkstošgades sākumā studēja politoloģiju, – tandēms "Ījabs un Rozenvalds" aplipināja ar respektu pret Jirgenu Hābermāsu, kuram vara atradās nemitīgā leģitimitātes krīzē jeb autoritātes deficītā, tāpēc ka tā tika publiskajā sfērā pieskatīta, kritizēta, apšaubīta.
Ījabs pēdējos gados uzstājīgi ir rādījis, ka pa smago un politiķiem neērto ceļu, kurā uz varu jāraugās ar aizdomām un nekādus lielos uzticības kredītus tai nedrīkst dot, nav jāiet – ir gluda taciņa, pa kuru ejot viss kļūst relatīvs. Īpaši korupcija. "Zagšana notiek, tā ir taisnība, bet nevajadzētu iedomāties, ka tas notiek tik sistemātiski un visi mūsu ievēlētie politiķi ir zagļi, un neviens no viņiem nevēl neko labu Latvijas tautai, kas vienkārši nav patiesība. Mēs nesaskatām krietni būtiskākas problēmas. Latvijas lielākā problēma šobrīd ir nevis pārvaldes korumpētība, bet gan valsts kapacitātes trūkums – mēs nespējam izdarīt vajadzīgas lietas ilgtermiņā." Vai iespējami vēl veiksmīgāki ceļavārdi Jaunupa, Pūces apsviedīgo profesionāļu valdībai kā Ījaba pāris gadu vecais citāts no intervijas Latvijas Avīzei, ko dažādās variācijās viņš atkārtojis regulāri?
Ījabs ir politoloģijas popzvaigzne, kuru viegli un ar baudu uztver tā paaudze, kura ziņas lasa sociālajos tīklos, politiskās izvēles izdara, iesmejot par politiķu kariķējumiem, un pret politiķiem (īpaši – liberālus saukļus postulējošiem), politiku un valsts izredzēm kopumā ir noskaņota optimistiski, kas ir gluži saprotams, jo "tu esi vēl jauns, tev viss vēl priekšā". Šajā godīguma relativitātes teorijā varas autoritātes krīzei nav vietas, bet visi tās apšaubītāji ir uz nerviem krītoši un valsts attīstību bremzējoši margināļi, ne ideologi popzvaigznes.
Tālis
Simulakri
Simulakri