Izglītības joma un realitāte

"Fundamentāla problēma ir tā, ka izglītības sistēma risina tikai pašai izglītības sistēmai zināmus mērķus, kas atrodas tālu no kopējām tirgus vajadzībām," tā Dienai situāciju raksturoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Arī augstākās izglītības jomas pārstāvis, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka Dienai atzinis, ka "nepieciešama analītiskā kapacitāte, kuras diemžēl nav. Te jāmet akmens augstskolu dārziņā".

Par to, ka nepieciešams tuvināt izglītības jomu uzņēmējdarbības videi, ministriju pārstāvji, nodarbinātības eksperti un izglītības sektora darbinieki runājuši un medijiem stāstījuši daudz.

Kopumā nav pamata lietot vienā sabiedrības daļā iemīļoto vērtējumu "Viss ir slikti!".

Tomēr ministra izteikums, ka izglītības sistēma risina tikai pašai zināmus mērķus, ir būtisks. 

Būtu vērts diskutēt par diviem aspektiem. Pirmkārt, par atšķirīgajiem lēmumu pieņemšanas un īstenošanas tempiem. Latvijas uzņēmējdarbības videi raksturīgs dinamisms, jo daudzi šīs vides pārstāvji joprojām seko XX gadsimta 90. gadu filozofijai, ka biznesā jārīkojas strauji un ka lēmumu kvalitāte jāpārbauda empīriskās pieredzes ceļā, bet, ilgi domājot, var zaudēt konkurences cīņā un novēloti reaģēt uz pārmaiņām. Savukārt izglītības jomai raksturīga daudz lēnāka lēmumu pieņemšana un īstenošana. Otrkārt, par to, ka Latvijā vēsturiski izglītība tiek pacelta uz ļoti augsta pjedestāla un pat idealizēta. Tas, protams, ir labi, bet nereti nes līdzi vilšanos – jaunietis ieguvis diplomu, bet, izrādās, diploms negarantēja prasmi būt veiksmīgam uzņēmējam vai sapņu darbu ar atalgojumu, tik lielu kā premjerministra alga.

Turklāt, lai gan sarunas par reformām izglītībā pirms dažiem gadiem, citas valdības laikā apauga ar tik milzīgu konfliktu slāni, ka noder par hrestomātisku piemēru cīņai "ministrs pret nozari", tomēr tas nav iemesls jebkuru diskusiju apzīmogot ar "vairs nekad" zīmogu.

Mainījusies sabiedrība, ekonomikas struktūra, cilvēku domāšana, un izglītībā jāienāk jauniem risinājumiem, Dienai sacīja Swedbank pārstāve Adriāna Kauliņa. Un par risinājumiem ir derīgi diskutēt.