Parasti lielu uzmanību pievēršam miljonu ieguldījumiem valsts slimnīcās, to pārvaldībai, kvotām, rindām. Kā šajā situācijā jūtas privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji?
Tieši šodien [intervija notika 11. janvārī – red.] piedalījos sanāksmē, kur Veselības aprūpes darba devēju asociācija tikās ar Veselības ministriju, – tur piedalījās gan ministre, gan valsts sekretārs un viņa vietnieks, padomnieki, NVD vadība utt. Ņemot vērā, ka šobrīd jāveic strukturālā reforma, tad, protams, mūs interesē pieņemtie lēmumi un tas, kā tie ietekmēs mūsu darbu.
Izglītības jomā, šķiet, nevienam nav skaidrības par reformu, vai veselības jomā šāda skaidrība ir?
Tad par šo jautājumu jārunā plašāk nekā minētās sapulces kontekstā. Par reformu ir veikts Pasaules Bankas pētījums...
...un jau ļoti nokritizēts.
No mūsu skatījuma būtiski ņemt vērā, ka šajā pētījumā analizētas valsts un pašvaldību slimnīcas, viņi grib kartēt katru no šīm slimnīcām ar visiem to pakalpojumiem. Reformas, protams, ir vajadzīgas, bet es uzskatu, ka mums arī jābūt klāt šajā diskusijā, lai mēs saprastu arī savu vietu veselības aprūpes sistēmā un kas mūs sagaida nākotnē. Ja notiek pārdale par labu valsts un pašvaldību slimnīcām... jāņem vērā, ka tās šobrīd sniedz arī dienas stacionāru un ambulatoros pakalpojumus, ja to ņem nost no citiem šo pakalpojumu sniedzējiem, tad – kas paliks pāri?
Cik lieli ir šie riski? Valsts ar visu spētu tikt galā pati?
Rīgā situācija daudzos gadījumos ir labāka nekā citur, jo te pakalpojumu sniedzēji izvietoti pietiekami blīvi, ārstu skaits ir pietiekami liels, līdz ar to ir arī gana augsta konkurence par konkrētu pakalpojumu sniegšanu. Un patlaban ir zināms līdzsvars – valsts ir deklarējusi īpašuma formu vienlīdzību, tas nozīmē, ka pasūtījumus pakalpojumu sniegšanai var vienlīdz saņemt gan privātie, gan valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes. Ja notiek kaut kādas straujas kustības uz vienu vai otru pusi, tas nozīmētu tirgus pārdali. Man ir svarīgi saprast, kāda nākotnē būs mūsu vieta un loma pakalpojumu sniegšanā. Mēs šogad ieguldām ļoti lielas investīcijas, un tās, protams, ir jāatpelna. Un šajā kontekstā: domāju, ka valsts vēl nepietiekami izmanto privāto ārstniecības pakalpojumu sniedzēju potenciālu – viņi paši ir gatavi riskēt un ieguldīt līdzekļus modernizācijā, aprīkojumā, par ko valstij attiecīgi nebūtu jātērējas, vien caur vienotu tarifu jāapmaksā pacientiem sniegtie pakalpojumi. Ja ir skaidri sadarbības nosacījumi, valsts var iegūt stabilu partneri. Ieguvējs būtu pacients.
Ko ietver šī modernizācija?
Kas attiecas uz LJMC, tā ir jaunas Radioloģijas nodaļas izbūve, ko atklāsim pavasarī un kur bez cita modernākā aprīkojuma, kas prasa milzu investīcijas, būs arī pozitronu emisijas tomogrāfs, kāds Latvijā līdz šim bija viens. Ņemot vērā, ka LJMC ir publiska akciju sabiedrība, protams, arī akcionāri grib skaidri saprast, kā viņu ieguldījumi saskan ar turpmāko valsts politiku.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 12.janvāra, numurā!