Pirmās jaunās neitralitātes kontūras jau ir iezīmējušās.
Jāatgādina, ka ģeopolitiskās konfrontācijas apstākļos vispāratzītas neitrālās valstis pilda gan politisko, gan tirdzniecības un finanšu starpnieku, kā arī citas funkcijas. Īsajā Rietumu globālās dominēšanas periodā neitrālo valstu starptautiskā nozīme jūtami samazinājās, tomēr tagad ir skaidrs, ka tā atkal atgriežas un kļūs tikai pieprasītāka. Cits jautājums, ka vairākums to valstu, ar kurām iepriekš asociējās neitralitāte un starpnieku loma, šobrīd par tādām var tikt uzskatītas tikai nosacīti.
Tā pēc lēmuma pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei no neitrālu valstu statusa ir šķīrušās Zviedrija un Somija, bet pēc lēmuma pievienoties rietumvalstu pret Krieviju dēļ tās iebrukuma Ukrainā noteiktajām sankcijām ne tikai Maskava, bet arī virkne citu nerietumu valstu vairs neuzskata Šveici par neitrālu valsti (ļoti ticams, ka sava daļa šādā nostājā ir arī Šveices banku noslēpuma pastāvēšanas beigām). Rezultātā Eiropā reāli ir palikusi vairs tikai viena valsts, diplomātiski gatava pildīt neitrālas starpnieces funkcijas – Austrija, un arī attiecībā uz tās statusu (vai pareizāk – par patiesu neitralitāti) sāk izskanēt šaubas no nerietumu valstu puses. Eiropā, protams, ir vēl arī citas oficiāli neitrālas valstis (piemēram, Īrija), taču dažādu iemeslu dēļ tās nevar vai nevēlas pildīt liela mēroga starpnieku funkcijas.
Galvenā "vecās neitralitātes" problēma ir, ka tās visas ir rietumvalstis, un arī to neitralitāte vienmēr ir bijusi daļa no rietumu pasaules kārtības. Attīstības pasaulei (atkal – dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā koloniālās vēstures, konfrontācijas ar Rietumiem u. c.) tikmēr ir nepieciešami citi, nerietumu starpnieki. Šobrīd šīs funkcijas cenšas uzņemties, piemēram, Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti, kā arī vēl atsevišķas citas Persijas līča valstis, it īpaši Katara. Tiek uzskatīts, ka pastāv priekšnoteikumi, lai nākotnē noteiktas apstākļu sakritības gadījumā uz šādu statusu pretendētu arī, piemēram, Kazahstāna vai Kaukāza valstis. Kā arī atsevišķas Latīņamerikas valstis. Kādas prognozes un cik lielā mērā piepildīsies, šobrīd pateikt, protams, nav iespējams, taču ir skaidrs, ka neitrālo valstu statusa un starpnieku lomas aizplūšana no Rietumiem uzskatāmi iezīmē arī izmaiņas pasaules kārtībā.