Īpaši interesanta šī situācija ir tādēļ, ka atklāta karadarbība notiek ne vairs starp Irānai tuvajiem hutiešu nemierniekiem un Persijas līča monarhiju atbalstītajiem viņu pretiniekiem. Galvenie no kuriem ir starptautiski atzītā Jemenas valdība (kuru tieši atbalsta Saūda Arābija) un Dienvidjemenas Pārejas padome, kuru tieši atbalsta Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Bruņotas sadursmes ir sākušās jau abu galveno hutiešu pretinieku starpā, pie kam ar būtībā tiešu viņu patronu iesaistīšanos.
Pilsoņu karš Jemenā, jāatgādina, turpinās kopš 2014. gada, un tā gaitā tika īstenots plašākas arābu valstu koalīcijas ar Saūda Arābiju un AAE priekšgalā mēģinājums panākt savu sabiedroto uzvaru pār hutiešiem. Tiesa, reģiona pārzinātāji uzskatīja šo mēģinājumu par nolemtu neveiksmei, atgādinot – hutiešu kodols sastāv no Jemenas ciltīm, kuras vēsturiski ir zināmas ar savu kareivīgumu un nepakļāvību un kuru bāzes atrodas grūti pieejamos kalnu rajonos.
Šīs prognozes arī attaisnojās, un vienīgais koalīcijas sasniegums izrādījās nepieļaušana, ka hutiešu rokās nonāk visa Jemena. Ir atzīts, ka panākt būtiskas izmaiņas situācijā vairāk nav iespējams un ka pārskatāmā nākotnē konflikts vai nu tiks iesaldēts, vai arī (kas šķiet mazāk ticami) tiks panākts miera līgums, bet karadarbība turpinās ierobežotos mērogos.
Šādā situācijā, apzinoties konflikta beigu tuvošanos, hutiešu pretinieki un aiz viņiem stāvošās arābu monarhijas acīmredzami ir nolēmuši nodrošināt savas intereses. Valdības spēki un Saūda Arābija – kontroli pār naftas ieguves laukiem, bet dienvidjemenieši un AEE – kontroli pār valsts dienvidu ostām. Protams, sava loma ir arī politiskajam momentam – starptautiski atzītā valdība pašsaprotami uzskata dienvidjemeniešus par separātistiem. Lieki piebilst, ka notiekošais ir dramatiski pasliktinājis abu vēl nesen tuvo arābu monarhiju savstarpējās attiecības.
Jautājumi par to, kur un kādas beigās būs robežas un kā turpmāk attīstīsies divu nozīmīgāko Persijas līča valstu attiecības šajā gadījumā, protams, ir būtiski, taču ne mazāk svarīgs ir arī signāls, kuru pārējai pasaulei sūta šie notikumi. Ka globālas vai reģionālas kārtības deficītam un tajā balstītai vēlmei pārrakstīt starptautiskās spēles noteikumus, robežas, ietekmes zonas u. c. ir arī savas, pie kam ļoti nopietnas ēnas puses.