Lai to pamatotu, dalīšos ar pastāstiņu no dzīves kādā Pierīgas pašvaldībā, kurā man ir iznācis dzīvot, bet kas noteikti uz mata līdzinās pieredzei arī citviet. Tad nu izdomāja šādā tipiskā pašvaldībā, kurā vairums ļaužu ik rītu dodas uz darbu galvaspilsētā, bet vakarā – mājup, ka jāceļ jauns bērnudārzs. Turklāt jāceļ nevis vienkārši uz kāda pašvaldībai piederoša zemesgabala, bet ne īpaši lielā, priedēm apaugušā zemes strēlē starp intensīvi noslogotu ielu un šoseju. Protams, apkārt sāka staigāt izmisuši koku mīļotāji, kuri neticēja nevienam vietējā pašvaldības avīzē rakstītajam burtam par to, ka mežu saudzēs, ka izcirtīs tikai dažus kokus, ka apmierināti būs visi. (Starp citu, vismaz pagaidām pēc ciršanas darbiem mežiņā un būvlaukuma ierīkošanas izskatās tieši tā, kā solīts.)
"Aha. Kā tad. Noticējām," nodomāja nelielais katrā pašvaldībā dzīvojošais kritiski domājošo cilvēkslānis. Un jāteic, ka šiem skeptiķiem bija grūti pārmest nepamatotu histēriju un kritizēšanu kritizēšanas pēc, jo "vissirslikti". Ja ielūkojas vietējās domes avīzē, tostarp konsekventi lasot visus tās mēģinājumus informēt vai pat izskaidrot kādus pašvaldības lēmumus, jāteic skarbi, ka jābūt muļķim vai ar sliktu humora izjūtu apveltītam, lai to visu ņemtu par pilnu.
Reti kurš saistošo noteikumu grozījumu vai iepirkuma skaidrojums atbilst nerakstītajam likumam "saki tā, lai saprastu visi, jo pretējā gadījumā radīsies aizdomas, ka nesaproti pats".
Tas var būt rakstiņš kaut vai par skolnieku apbalvošanu, bet tak iemanīsies bildē ielīst gan domes priekšsēdētājs, gan vietniece, gan vēl kāds par atkārtotu ievēlēšanu īpaši sanervozējies. Tak domājiet līdzi un neizrādiet tik izmisīgu iekrampēšanos varā, pajautājiet sev, vai vietējās skolas bērnu vecākiem gribas redzēt domnieku bildes no galvas līdz papēžiem vai tomēr savu atvasi balvas saņemšanas brīdī.
Vai vietējais iedzīvotājs pēc tam noticēs šāda bezgaumīga pašslavināšanās izdevuma mēģinājumam aizstāvēt un skaidrot nepopulāru lēmumu kaut vai par tā paša bērnudārza celšanu, izcērtot robu vietējā meža strēlē, vai uztvers to kā daļu no pašvaldības mānīšanās? Ja jau pie raksta par skolnieku apbalvošanu rindā sastājušās omulīgas tantes un onkuļi no domes, nevis smaidīgi bērni, tad kāpēc ticēt, ka mežs netiks nopļauts līdz zemei? Loģiski.
Es saprotu, ka ir grūti sev pašam uzšaut pa pirkstiem, lai neizmantotu tos resursus, kurus amats un vara ir darījusi pieejamus pašslavināšanai. Bet padomājiet par to mazākumā esošo, toties parasti īpaši aktīvo iedzīvotāju slāni, kuri pēc četriem gadiem, neieraudzījuši pārmaiņas, iespējams, izdomās paši kandidēt vēlēšanās.
Pašvaldības = izšķērdība un korupci
Jantariks un Co