Piemēru netrūkst. Kaut vai bēdīgi slavenais OIK. Tautai netīk, ka elektrības rēķinos papildu maksājuma pozīcija? Skaidrs, ka jālikvidē! Vai vismaz jādemonstrē sava labā griba, stingrā apņemšanās to likvidēt. Uzreiz nesanāk? Nekas, politikā process dažkārt pat svarīgāks par rezultātu – norisei var ik pa laikam pievērst uzmanību, kamēr rezultāts ir kā robežstabs, ko pamana, vien paejot garām. Nu labi, ja arī process ir ne šāds, ne tāds, vienmēr pa rokai ir rezerves variants – novelt vainu uz konkurentiem, kuri nav bijuši pietiekami atbalstoši. Arī to šobrīd redzam.
Vispār konkurentu dzīšana stūrī ir viens no populārākajiem šīs spēles elementiem.
Kā nesenā šantāža ar memorandu par nesadarbošanos ar "sliktajiem" – atsaki nu tādu parakstīt, pats par slikto pārvērtīsies. Grūti izvērtēt, cik vēlētājiem ir nozīmīgs solījums, ka kāds ar kādu nesadarbosies (gana daudzi bijuši solījumi, ko nepilda, arī šajā gadījumā ticamība maza), tomēr tēma, par ko ilgstoši runāt, sev piesaistot uzmanību, laba.
Bet ko tad, ja nepavisam neizdodas izdomāt ko tiešām efektīvu publikas uzmanības pievēršanai? Var mēģināt izcelties ar kādu stipri radikālu iniciatīvu, piemēram, saukli par marihuānas legalizēšanu, ko nu izmēģinājis viens no valdošās partijas politiķiem, – lai arī skaidrs, ka pat paša partijas biedri to neuzdrošinātos atbalstīt, šajā gadījumā likme likta uz ikkatru vēlētāju balsu kripatiņu. Var jau būt, ka vismaz neliels frīku pulciņš sadzirdēs, un vēl labāk, ja kāds no tiem nobalsos? Vismaz joka pēc.
Tiesa, arī citu joku šajā priekšvēlēšanu laikā netrūkst, ir pat tādi personāži, kas it kā sacenšas absurda ideju vairāksolīšanā, rēķinoties, ka vēlētāju izvēle pamatā ir emociju vadīta, maz ir to, kuri ļoti racionāli apdomā, ko katra partija un tās pārstāvis sola, cik solītais izpildāms un vai solījumu paudēji spēj būt arī to pildītāji.
Un vēl. Šajā reizē īpatnēji, ka diez ko pamanāmi vairs nav iepriekš tik ierastie saukļi par korupcijas apkarošanu. Kāpēc? Jo lielākie apkarotāji Rīgas domē savēlēti, gada laika tā arī neko vērā ņemamu nav panākuši, vēl vairāk – nu pošas prom uz Saeimu. Ja pašvaldību vēlēšanu laika solītais bijis vien tukši vārdi, kā lai notic, ka līdzīgi nebūs arī ar Saeimu?...
Pareizaisvirsraksts
Kā var solīt,
Guna