Te runa ir par to, ka pagājušajā nedēļā daudz cilvēku sociālajos tīklos asi kritizēja valsts amatpersonu un citu augstu personu prioritāro vakcināciju un patētiskās frāzes, ko pauda prioritāri vakcinētās personas. Turklāt kritika skanēja arī no politoloģijas un sabiedrisko attiecību profesionāļu vides. Politoloģe Iveta Kažoka mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja: "Pietiktu ar trim Top amatpersonām. Varētu vēl "paķert klāt" tos ministrus, kuriem jābrauc uz Briseli. Viss pārējais ir privilēģiju dāvāšana uz riska grupu rēķina.". Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele pauda: "Man šī kampaņa šķiet gan smieklīga, gan nevietā." Bija arī daudz skarbāka kritika.
Veselības ministrija un tās dīvainais jaunveidojums – Vakcinācijas projekta birojs – paziņoja, ka izvēlētas valsts amatpersonas, "kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu", kas konkrētajā gadījumā ir ārkārtīgi ironiski, ņemot vērā, cik bieži mainās ministri un pat valdības. Turklāt politiķiem un viņu sabiedrisko attiecību "superkomandām" būtu jāsaprot, ka tādā gadījumā, ja Latvijā noliktavās būtu milzums vakcīnu un daudz tukšu vakcinācijas kabinetu, bet nebūtu vakcinēties gribētāju, tad vajadzētu vakcinēšanās popularizēšanas kampaņu. Taču patlaban situācija ir pretēja – vakcīnu ir maz, bet cilvēku interese par pieteikšanos vakcīnai jau ir noslogojusi gan interneta vietni, gan tālruni. Šādā brīdī vakcīnu piešķiršana politiskajai elitei tiešām ir postsovetiska privilēģiju dāvāšana.
Sabiedrisko attiecību "superkomandām" arī vajadzētu saprast, ka visi ministri nav spilgtas personības – nācijas iedvesmotāji. Sociologs Arnis Kaktiņš nesen norādīja, ka janvārī "pasliktinājies valdības darba vērtējuma indekss", un kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu Jaunā gada runām uzsvēra, ka "tikai 27% respondentu uzskata, ka varas teiktajam var uzticēties, 66% uzskata, ka nevar". Turklāt ir vēl kāds aspekts, ko akcentējis portāla Tvnet žurnālists Iļja Kozins: "Tā ir pagātnei raksturīga domāšana, ka vienmēr vajag piemēru un tad jau cilvēki noteikti tam sekos."
Kad politiķi pārkāpj robežu
Laiku pa laikam izskan viedoklis, ka atbildīgos amatos valsts sektorā vajadzētu strādāt cilvēkiem, kuri paši izveidojuši un vadījuši uzņēmumu, jo tas dod izpratni par reālo dzīvi. Protams, arī pieredze uzņēmējdarbībā ne vienmēr garantē to, ka piemīt realitātes izjūta, taču ir skaidrs, ka ar mūsu politisko eliti tiešām "draugi, nav labi" (kā premjerministrs Kariņš teica tautai), jo politiskā elite nesen apliecināja, ka tai pilnībā trūkst izpratnes par reālo situāciju un sabiedrības noskaņojumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.