Kam tiks nepilsoņu bērni

"Nepilsoņu bērni, kuri piedzimst Latvijā, ir mūsu bērni, mūsējie un piederīgi Latvijai, rudenī būs iniciatīva Saeimā. Mums svarīgs ikviens," – šāds ieraksts lasāms arī Valsts prezidenta Twitter kontā.

Vispirms jau uzmanību piesaista, ka par kaut ko tādu viņš ierunājas pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā. Tā ir veiksmīga «īstā brīža» izvēle, jo cilvēku prāti vairāk aizņemti ar gaidāmo balsojumu, līdz ar to pat visradikālāk noskaņotie pilsonības izmaiņu pretinieki šai tēmai nespēj veltīt tik lielu uzmanību kā citkārt. Jau pēc dažām dienām tā būs veca ziņa, ko vēlreiz aktualizēt grūti, turklāt ar vēstījumā pausto daudzi būs apraduši, un Valsts prezidents jau mierīgāk varēs spert nākamo soli. Tiesa, tas gan tiek solīts stipri novēloti – vien rudenī, lai gan loģiski būtu tik lielu pauzi nepieļaut un nākt ar attiecīgām iniciatīvām jau tagad, lai Saeima atbilstošās izmaiņas varētu akceptēt nekavējoties. Ir sen zināms, ka visradikālāko rīcību no politiķiem var sagaidīt vien tūlīt pēc vēlēšanām (lai arī šīs ir pašvaldību, bet par pilsonību lems Saeima, jārēķinās, ka iesaistītas tās pašas partijas). Vēlāk jau tuvosies nākamās vēlēšanas, un tie, kuri pošas uz simtgades Saeimu, lemjot par šādām tēmām, kļūst arvien piesardzīgāki.

Ja vērtējam iniciatīvu pēc būtības – saskaņā ar Pilsonības likuma 3.1 pantu jau tagad Latvijā dzimušie bērni var pretendēt uz pilsonību, ja vien mūsu valstī pastāvīgi dzīvojošie viņu vecāki, kas ir nepilsoņi vai bezpavalstnieki, apliecina šādu vēlmi. Prezidenta iniciatīva nozīmē, ka valsts, nevis vecāki turpmāk noteiktu, kāda pilsonība būs jaundzimušajam. Un tad, ja kāds savam bērnam Latvijas pilsonību negrib, viņam īpaši jāiet to atteikt, taču tad rodas jautājums – kādēļ tad pats dzīvo valstī, piederību kurai nenovēli pat savam tuviniekam? Jā, zināmā mērā tā ir tāda kā ķīļa iedzīšana starp jaundzimušajiem un viņu vecākiem, kuri līdz šim nav pratušies iemācīties valsts valodu, apgūt vēsturi un naturalizēties. No šī viedokļa iniciatīva būtu pelnījusi atzinību arī no pilsonības loka paplašināšanas pretinieku puses.

Taču skaidrs arī tas, ka šādām pārmaiņām jānāk komplektā ar valstisku pieeju izglītības jomā, kur galvenā prioritāte ir valsts valodā strādājošu pirmsskolas un mācību iestāžu pieejamība visiem, kā arī no ārzemēm neietekmēts izglītības saturs.