Tāpēc dažas ar valdības pēdējo dienu darbu saistītas nianses ir pelnījušas pārtulkošanu no politiskās valodas visiem saprotamā. Nu, piemēram, no 1. oktobra viss valdībā notiekošais ir jāskata caur oficiālu ieiešanu priekšvēlēšanu gada nogrieznī. Savstarpēja vainas novelšana būs vienīgais ceļš, kā valdībā pārstāvētās partijas cer izkulties no Covid-19 krīzes visumā netalantīgās un neveiksmīgās vadīšanas sekām. Valdības mājā ceturtdien un piektdien notikušais aizsākās jau agrāk.
Nianse, kurai mediji un līdz ar to plašāka publika nepievērsa uzmanību, bija premjerministra parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas (JV) izteikums trešdien LTV diskusiju raidījumā Šodienas jautājums, kurā viņa pēc virknes pārmetumu par premjera Krišjāņa Kariņa it kā vilcināšanos izsludināt ārkārtējo situāciju valstī atbildēja, ka valdība vēl aizvien tā arī nav sagaidījusi veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) virzītu jautājumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu medicīnā. Nākamajā rītā šāds lēmums no atbildīgās nozares puses beidzot tika pieņemts.
Tulkojumu prasa arī ne ar ko racionāli neizskaidrojamais lēmums krīzes vadības padomei un valdībai uz sēdēm sanākt nevis normālā laikā – no rīta vai priekšpusdienā –, bet pievakarē, lai pēc tam dramatiski virsraksti satrauktajai nācijai ziņotu, cik stundu jau virs valdības mājas tiek gaidīti parādāmies balti dūmi. Kopš kura laika ministru un premjera darbs Krīzes vadības padomes sastāvā un valdības sēdēs tiek uzskatīts par tādu kā fakultatīvu, no pamatdarba brīvajā laikā pildāmu? Protams, jebkuram, arī pusefektīvam kompromisa lēmumam vai tā arī nepieņemtam lēmumam šāds pusnakts fons ar noguruma izvagotām ministru sejām piešķir valstiskuma dramatisma apgarotību. Trešā nianse, kas obligāti prasa tulkojumu no politisko spēļu valodas, ir iemesls, kādēļ valdības sēdē ap pusnakti sākās pēkšņā bakstīšanās, kas, piedodiet, amatieriski lika izskatīties visam Ministru kabineta sastāvam. Bija acīmredzams, ka ar savas nozares intereses aizstāvošiem priekšlikumiem pēkšņi nāca ekonomikas un kultūras joma, atklājoties, ka iepriekš Krīzes vadības padomes pusnakts sēdē ministri nav aptvēruši būtiskus ierobežojumu aspektus, bet grābstījušies pa ķešu. Radās iespaids, ka nozaru lobiji tikuši ielaisti apstrādāt ministrus un par nozari atbildīgo partiju pelēkos kardinālus pa sētas durvīm, un tā jau ir slikta prakse.
Kāpēc valdība izskatās amatieriska?
Vienlīdz svarīgi ar to, kas tika lemts (kā arī netika izlemts) valdībā, ir tas, kā šie lēmumi tika pieņemti. Lai kādi būtu katra uzskati par Covid-19 un vakcināciju, cilvēces pieredze liek domāt, ka šī dižķibele agri vai vēlu zaudēs savus apmērus vai nu epidemioloģisku iemeslu dēļ, vai tīri sociāli kļūstot par jauno normalitāti. Toties politiskais ietvars, kādā tiek pieņemti vai, atkal jau jāuzsver, netiek pieņemti svarīgi lēmumi krīzes situācijās, ja netiks analizēts un kritizēts, diemžēl paliks tikpat klibs un neefektīvs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.