Ministru prezidents paudis, ka šoreiz valdība nodalījusi nodokļu politiku no budžeta veidošanas procesa. Tas gan ir tiešā pretrunā ar finanšu ministra Reira (JV) nesen Dienai teiktā, ka "cilvēki vai nu no tā kautrējas, vai vārds "politiski" ir nepopulārs, bet budžets jebkurā demokrātiskā valstī ir tikai politiski veidots dokuments. Tāpēc ir politika, tāpēc ir priekšvēlēšanu solījumi un to izpilde. Ievēlētie politiķi, ieņemot amatus, sagatavo budžetu". Un to tiešām redzējām budžeta sagatavošanas gaitā – tā dēvētā fiskālā telpa tika sadalīta nevis tām jomām, kurām visvairāk vajag, bet gan tā, lai tiek visu koalīcijas partiju pārstāvētajām ministrijām. Taču naudas, ko dalīt, arī šoreiz bija visai maz, tāpēc neapmierinātība par finansējuma trūkumu turpina skanēt no visām pusēm.
Visdīvainākais šajā kontekstā – veselības ministres taktika. Kā bija sagaidāms, medicīnas darbinieki ir ļoti nemierā, ka budžetā plānota mazāka papildu nauda viņu algām, nekā solīts. Nozares ministre, kas visu savu pilnvaru laiku bijusi medicīnas darbinieku pusē, arī tagad apliecina, ka vēl mēģinās ko glābt līdz pēdējam brīdim, tostarp izmantojot Saeimas opozīcijas atbalstu. Vai tāda rīcība vērtējama kā koalīcijas šķelšanās? Paradoksāli, bet nē. Premjers pirms nedēļas, jautāts par ministres aktivitātēm šajā ziņā, vien vēlīgi atsmaidīja, atkārtojot, ka visa budžeta nauda faktiski jau sadalīta, Saeimā nekādi pārsteigumi nav paredzēti, bet tas, ka partiju pārstāvji turpina solīt, ka centīsies ko panākt, esot vien politiska taktika. Akceptēts teātris, kā varam secināt...
Taču šī nebūt nav vienīgā izrāde šajā brīdī. Premjers runā arī par daudzajām reformām, kas uzsāktas. Finanšu sektora "kapitālais remonts", administratīvi teritoriālā reforma, tāpat reformas izglītības un veselības jomā. Nupat arī Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) paziņojis, ka iecerējis veikt publisko iepirkumu likuma "kapitālo remontu". Reformu solījumi dzirdami arī no vairākiem citiem ministriem. Ko tas atgādina? Jā, iepriekšējo valdību, kura arī bija uzsākusi reformas plašā frontē un tieši to dēļ izpelnījās vislielāko kritiku un vēlētāju neuzticēšanās balsojumu vēlēšanās. Teiksiet, ka šai valdībai nekas tāds nedraud, jo tā labāka, tai vairāk laika reformas īstenot un to labos augļus nodemonstrēt? Lai nu tā būtu. Ļoti jau negribētos, ka kapitālais remonts pārvēršas vien par kapitālo haosu. Diemžēl ir pazīmes, ka riski ir lieli šajā ziņā.
Labi, liela daļa finanšu pārmaiņu nāk "no augšas", no starptautiskajām organizācijām. Tajā pašā laikā ir arī vietēja rakstura problēma – lai pildītu daudzos koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumus, vajag daudz naudas. To plānots gūt ar nodokļu reformu. Kariņš gan saka, ka gribētu, lai tā sabiedrībai būtu nesāpīga, bet vai tā sanāks? Administratīvi teritoriālā reforma, kā rāda pieredze, negatīvi tiks uztverta ilgi. Pārējās reformas? Ja godīgi – to vietā joprojām manāma Dombrovska (JV) laika konsolidācijas pieeja – meklēt, kur vēl var samazināt, likvidēt, neizdot līdzekļus, lai tos ietaupītu kādam savam "veiksmes stāstam".
Necieņa pret parlamentu
DNM - atbalsts aplokšņu algām
Posts legālajai ekonomikai