Kas gan īsti ir vecums?

Pamuļķiem, vergturiem un propagandoniem zināšanai. 1. Latvijas Republikas iedzīvotāji ir brīvi cilvēki, kas strādā algotu darbu, ko prot un vēlas. 2. Neviens nav spiests strādāt, ja materiālais stāvoklis atļauj to nedarīt - uzkrājumi, mantojums, pensijas kapitāls utt. 3. Cilvēka pensijas kapitāls ir viņa īpašums tāpat kā ienākumi no algas vai dividendēm. Atņemt cilvēkam pensijas kapitālu ir laupīšana. 4. Darbs ir tikai daļa dzīves, bet ne visa dzīve. Ir iespējama interesanta dzīve nestrādājot. 5. Nevienam nav pienākuma obligāti strādāt, atskaitīties par savu noderību sabiedrībai utt. 6. Visās normālās sabiedrībās pret veciem cilvēkiem izturas ar cieņu, nevis naidu un draudiem.

Es, debiltrollis debilmelis mja, esmu debili melojis - pensiju fondos nonāk sociālās iemaksas, tas ir, nodokļi. Tā kā esmu par gļēvu atzīties debilmelos, šī atzīšanās ir rakstīta manā vārdā.

Ja no nodokļiem neviens cents nenonāk privātajos pensiju fondos, tad, debilšovmeni, no kurienes šajos fondos ir nauda? Izaug puķu podos vai varbūt tu, debilšovmeni, sāksi debilomelot, ka darba ņēmēji maksā no saņemtās algas, bet nodokļu nauda aiziet pilnīgi citiem mērķiem?

Meloju es, debilšovmenis. Tā kā pats esmu par gļēvu atzīties, šo atzīšanos ir rakstījis cits manā vārdā.

Redzi, debilšovmeni, ar tādu propagandu kā tavējā var pilnīgi sagraut nodokļu sistēmu, jo uz visiem taviem debilkvekšķieniem rodas pretjautājums - ja sociālajam nodoklim nav nekāda sakara ar gaidāmo pensiju, kāpēc to vispār maksāt? Un kāpēc nodokļu inspekcija apgalvo, ka pensijas lielums ir atkarīgs no nodokļiem? Kurš melo, varbūt tomēr tu?

Vecums ir laiks, kad cilvēks ir sakrājis pensijas kapitālu, kuru ieraugot, birokrāti sāk trakot. Ja kapitāls ir privāts, tad neko - Staļina laiki ir beigušies. Bet ja cilvēks ir atkarīgs no valsts sistēmas, tad viņam vēl būs jākaro ar birokrātiem pašam par savu pensiju.

kāpēc dīvānzemnieku sulainis Melnieks aģitē par dzīvi bez pensijām - no šīs dienas jūsu sociālo nodokli aprīs birokrāti ''ģimenes ārsti''.

Melniek, ar ''subjektīvo uztveri'' ir pavisam vienkārši. Pat ja 56 gadus vecs vīrietis pēkšņi sāks uzskatīt sevi par 6-gadīgu meiteni, viņš tomēr par tādu nekļūs. Pat ja saģērbsies kā maza meitene, sapīs bizes un sāks spēlēties ar lellēm. Tāpēc ka viņam jau ir 56 gadi un mazāk nekļūs, pat ja jūs viņam piešūsiet krimināllietu par neatjaunošanos :D Tāpat 70-gadīgie nekad nekļūs 20 gadus jaunāki - pat pēc Melnieka pavēles. Interesēm vispār nav nekāda sakara ar vecumu. Ja tēvs un dēls interesējas, piemēram, par vadāmiem lidmašīnu modeļiem un kopīgi tos būvē, viņi tomēr nekļūst par vienaudžiem!

dzīvojam straujas tehnoloģiju nomaiņas laikmetā---dzīvojam intensīvs melošanas laikmetā. Nekāda pārcilvēcīgi strauja tehnoloģiju maiņa - kura būtu vienādi grūta visiem, neatkarīgi no vecuma - nenotiek, ir tikai intensīva spamošana par šo tēmu.

Melniek, ne visi pensionējās 60 gados. Tie, kam veselība atļāva, turpināja strādāt vieglākus darbus to pašu materiālo apstākļu dēļ - alga un pensija ir vairāk nekā pensija vien. Tā ka nekādas principālas starpības starp agrākajiem laikiem un šodienu nav - ja nu vienīgi tāda, ka PSRS laikos problēmas tika slēptas un noklusinātas, bet mūsu ''brīvajā'' presē izkladzinātas un pārspīlētas.

Melniek, ir vecums, kad cilvēkam funkcionē ne tikai dzimumorgāni, bet arī galva un rokas - tādā nozīmē, ka ir darbam vajadzīgas prasmes. Atgriežoties pie Apiņa iecienītajiem literārajiem un kino tēliem - ja zeltrača meita Meigena no 19. gadsimta mežonīgajiem rietumiem 15 gados jau prot visus mājas darbus un ir gatava precēties, tad Baiba Baltiņa pēc 100 gadiem vēl nav gatava nekam, jo viņai nav pat 8. klases atestāta. Kas nebūt netraucē ne vienai, ne otrai meitenei 15 gados piedzīvot pirmo nelaimīgo mīlestību. Cilvēkam, kurš grib dzīvē ''kaut ko sasniegt'' - apgūt sarežģītu specialitāti - gan toreiz, gan tagad vajag ap 25 gadiem, lai iegūtu diplomu, bet par īstu profesionāli viņš kļūs tā ap 30 - 40 gadiem. Fiziska darba darītājiem karjera gan toreiz, gan tagad sākas ātrāk, bet ātrāk arī beidzas - ap 40 gadiem cilvēks pāriet kategorijā ''terneris'', ''instruktors'' un tamlīdzīgi.

Pirms 30 gadiem sieviete, kas vispirms pabeidza studijas un tikai tad ''iejūdzās'' ģimenē, nebija nekas ārkārtējs - absolūtais vairums tā laika studenšu vēl nebija precējušās, kad saņēma diplomus - bet ar konkursu ''kura vēlāk piedzemdēs'' ir jāuzmanās, jo ne katrai veselība atļaus. Lai ko nekliegtu melnieki un apiņi, 40 gadi nav tas pats, kas 20, un 40 gados cilvēks jau sāk daudz ko nevarēt. Piemēram, veidot ilgstošu karjeru profesionālajā sportā, militārajā aviācijā utt. Arī ar bērniem, nogfaidot līdz 40 gadiem, var būt tā, ka viņu vairs nebūs vai viņi nebūs dzīvotāji. Mūžīgās jaunības ideologs Apinis savus spriedelējumus ilustrē ar piemēriem no latviešu literatūras, tāpēc es atbildēšu Melniekam ar piemēru no kino - filmas ''Zem apgāztā mēness'' varonis, zvejas kuģa kapteinis reisa laikā saņem telegrammu, ka viņa 3 cilvēku ģimene samazinājusies līdz 2 - vēlu piedzimušajai meitai nepietika veselības, lai dzīvotu.