Valsts līdera ārvalstu vizītes Ziemeļkorejai, jāpiebilst, ir ievērojams notikums, tostarp tādēļ, ka var teikt – Kims Čen Uns dodas ne vairāk kā vienā ārvalstu braucienā gadā. Septiņos gados viņš ir devies četrās oficiālās vizītēs uz Ķīnu, kā arī pa reizei apmeklējis Krieviju un Vjetnamu. Vēl sarakstā ietilpst Singapūra, kur Kims Čen Uns tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kā arī divas formālas vizītes Dienvidkorejā. (Tā dēvētās Miera mājas, kas tiek izmantota kā abu Koreju pārstāvju tikšanās vieta, atrodas uz demilitarizētās zonas robežas, dienvidu daļā.)
Cits jautājums, ka visas Ziemeļkorejas līdera vizītes pie ideoloģiskajiem vai ģeopolitiskajiem domubiedriem ir ar tālejošām sekām, ekonomiskās sadarbības un cita atbalsta Phenjanas režīmam veidā. Pie nosacīta izrāviena attiecībās vajadzēja novest arī iepriekšējai Kima Čen Una vizītei Vladivostokā 2019. gadā, tomēr izrāvienu apturēja Covid-19 pandēmija. Tagad Maskava un Phenjana acīmredzami gatavojas pat nevis atjaunot iepriekšējos plānus, bet gan paaugstināt sadarbības līmeni.
Pagaidām neoficiāli tiek uzskatīts, ka Krievija (protams, ar Ķīnas piekrišanu) grasās uzaicināt Ziemeļkoreju pievienoties regulāri notiekošajām Pekinas un Maskavas kopīgajām militārajām mācībām, kuras ir ne tik daudz mācības, cik ģeopolitiskās draudzības (faktiski – alianses) demonstrēšana. Iespējams, uzaicinājums būs sava veida pateicība par bruņojuma piegādēm Krievijai, un, ja tas tiks izteikts, Phenjana kļūs par trešo alianses dalībnieci.
Līdz šim Ziemeļkoreja, neraugoties uz tuvību Ķīnai, tradicionāli ir tikusi uztverta kā valsts, kas ir pati par sevi. Vienlaikus tā ir valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči, un tā ir ārkārtīgi militarizēta un karadarbībai jebkurā brīdī gatava valsts ar iepriekš ceturto, bet šobrīd piekto lielāko armiju pasaulē. Turklāt līdz šim Ziemeļkorejas darbības iespējama reģionāla militāra konflikta (pirmkārt jau potenciālā konflikta par Taivānu) gadījumā bija grūti prognozējamas, tostarp šķita ticami, ka Phenjana tajā tieši neiejauksies, bet tagad paliek maz šaubu, ka tikai ar vārdiem ziemeļkorejieši neaprobežosies. Šādi jūtami ietekmējot spēku samēru un stabilitāti visā reģionā.