Bez panākumiem ir noslēgusies augsta ranga ASV un Ķīnas amatpersonu tikšanās, kuras gaitā Vašingtonas pārstāvji centās pārliecināt Pekinu atteikties no Krievijas ekonomiskas atbalstīšanas. Nav arī zināms, vai notiks 1. aprīlī paredzētais virtuālais visaugstākā līmeņa samits Ķīna – ES, jo virkne Eiropas valstu prasa Pekinai nosodīt Krievijas agresiju, ko darīt tā negrasās. Tā vietā Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālais, starptautiskajai auditorijai paredzētais izdevums Global Times tiražē viedokli, ka pie karadarbības Ukrainā ir novedusi ASV un NATO agresīvā politika un ka Pekina saprot Maskavas bažas par tās drošību. Tāpat tiek uzsvērts, ka Ķīna neatbalsta vienpusējas ekonomiskās sankcijas, uzskatot, ka tās ne tikai nespēj atrisināt drošības problēmas, bet arī destabilizē globālos tirgus.
Tajā pašā laikā Pekina atrodas grūtas dilemmas priekšā. Tās ekonomiskās sadarbības apmēri ar Rietumiem daudzkārt pārsniedz sadarbības apmērus ar Krieviju, un tieši ciešā Rietumu un Ķīnas ekonomiskā integrācija ir Pekinas līdzšinējo panākumu stūrakmens. Un, lai arī tā nav novedusi pie Ķīnas demokratizēšanās un rietumnieciskošanās, ar ko tika saistītas milzu cerības vēl pirms divām desmitgadēm, Pekina vienmēr ir rūpīgi sekojusi, lai tās oficiālā politika neradītu problēmas vērienīgajai ekonomiskajai sadarbībai ar šīs politikas ietvaros kritizētajiem Rietumiem. Vienlaikus soli pa solim palielinot Ķīnas starptautisko ietekmi esošās sistēmas ietvaros un kļūstot par Rietumu galveno ģeopolitisko konkurentu pirmkārt jau ekonomiskajā, finanšu u. c. ziņā.
Šobrīd situācija savukārt ir sasniegusi līmeni, kad tradicionālā Ķīnas neitralitāte un pastāvēšana malā vairs nav iespējama, neraugoties uz visiem tās centieniem. Pekinai ir jāizdara izvēle starp tās ģeopolitiskajām ambīcijām (citādi – kā globālas lielvaras, kura stājas Rietumu vietā, statusā – tā sevi neredz) un ekonomiku, kurā šīs ambīcijas ir balstītas. Turklāt labi saprotot, ka gadījumā, ja nosacīti kritīs Maskava, iespēju vienatnē uzvarēt konfrontācijā ar Rietumiem Ķīnai nav. Pretējā svaru kausā sliktākajā gadījumā atrodas episku mērogu globālā ekonomiskā krīze un dzelzs priekškars starp Ķīnu un Rietumiem. Atbildes uz jautājumu, kuru no variantiem izvēlēsies Pekina, pagaidām nav.