Klimata ģeopolitika

Tādiem nebeidzamu strīdu cēloņiem kā jautājumiem, kāda daļa atbildības par klimata pārmaiņām jāuzņemas rietumvalstīm un kāda – attīstības valstīm un attiecīgi kam un kādā mērā jāapmaksā energopāreja, kā nodrošināt attīstības valstu tautsaimniecības turpmāko izaugsmi, kā dalāmas un rēķināmas izmešu kvotas u. c. pievienojas arī ģeopolitiskais faktors. Ķīna un Krievija ir izstrādājušas savas programmas pārejai uz klimata neitralitāti, kas paredzētas laikposmam līdz 2060. gadam, un tās jūtami atšķiras no Rietumu nākotnes redzējuma.

Ja vienkāršoti, Rietumu ierosinājumu pamatā ir balstīšanās uz atjaunīgajiem (saules un vēja, kā arī hidroenerģētiskajiem) resursiem, savukārt Ķīna un Krievija uzsvaru liek uz līdzsvarotu vairāku resursu, arī dabasgāzes, izmantošanu, izmešu uztveršanas tehnoloģijām un Krievijas gadījumā arī mežu, purvu u. c. iespējām absorbēt ogļskābo gāzi. Abās koncepcijās ievērojama loma atvēlēta atomenerģētikai, un Ķīna līdz 2035. gadam paredzējusi uzbūvēt 150 jaunu kodolreaktoru.

Pekinas un Maskavas nākotnes plānos, protams, netrūkst arī atšķirību, jo tie ir pielāgoti situācijai katrā valstī. Vienlaikus tie ir nopietna alternatīva Rietumu redzējumam, un daudziem punktiem netrūkst arī citu atbalstītāju. Francija iestājas par atomenerģijas atzīšanu par zaļo resursu, Kanāda un Brazīlija – par mežu iekļaušanu klimata neitralitātes bilancē u. c. Tāpat rosinātie principi līdz minimumam samazina enerģētisko krīžu riskus, bet energopāreja solās būt lētāka nekā zaļajā variantā. Tiesa, arī lēnāka, turklāt situācijā, kad dominē viedoklis – vilcināšanās draud ar katastrofu.

Tā kā valstīm, pēc kuru principiem risināsies cīņa pret klimata pārmaiņām, ir paredzami arī ievērojami ieguvumi – ģeopolitiskā līderība un ekonomiskās dividendes –, resursu un plānu apvienošana nešķiet reāla. To uzskatāmi apliecināja arī fakts, ka ne Ķīnas, ne Krievijas līderi neieradās nedz uz G20 valstu vadītāju tikšanos Itālijā, kuras centrā arī atradās klimata jautājumi, nedz uz COP26 politisko daļu. Savā ziņā atkārtojas situācija ar vakcīnām pret Covid-19, kad spēku apvienošanas vietā par prioritāti kļūst ģeopolitiski cīkstiņi. Klimata pārmaiņas, tāpat kā pandēmija, negrasās gaidīt, kamēr lielvalstis skaidros savas attiecības.