Šis lēmums kompromitē ne tikai KNAB, bet vismaz daļēji arī Latvijas sabiedrotā – ASV – pret ABLV banku ieviesto sankciju pamatotību un tam sekojušo finanšu sistēmas "kapitālo remontu". Attiecībās ar ASV Latvija sevi parāda kā valsti, kura sadarbojas nevis uz partnerības un tiesiskuma pamatiem, bet provinciālisma principiem – "sadarbība no rīta, pierādījumi vakarā". Nopietnā valstī KNAB lēmumam būtu jāseko augstāko amatpersonu paziņojumiem un rīcībai, lai koriģētu sekas, kādas ir radušās, Latvijas valdībai reaģējot uz ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojumu par sankcijām pret ABLV banku. KNAB lēmumam ir tik biezs konteksts, ka tas nevar palikt karājamies gaisā, neradot pēcgrūdienus. Varam būt droši, ka to, visticamāk, nekavēsies izmantot likvidējamās ABLV bankas nu jau bijušie akcionāri jau notiekošajās un vēl plānotajās tiesvedībās.
Tāpat šis KNAB lēmums kompromitē kopējās pret Rimšēviču vērstās apsūdzības korupcijā. Arī pamatojoties uz, cik noprotams, ABLV akcionāru iesnieguma, sāktā izmeklēšana par to, vai Rimšēvičs amerikāņiem speciāli piegādājis melīgu informāciju par banku, kas novedis pie sankcijām, nekarājas gaisā ārpus konteksta, lai to tā bez sekām klusi izbeigtu. Šie bankas apgalvojumi skatāmi kontekstā ar kopējām apsūdzībām Rimšēvičam par koruptīvas vides izveidošanu, kurā viņš izmantojis savu dienesta stāvokli, lai, no vienas puses, spiestu uz bankām, no otras puses – "palīdzētu" tām risināt problēmas. Nespējot vai negribot izmeklēt un pierādīt šo epizodi, jārēķinās, ka KNAB lēmumu savās interesēs nekavēsies izmantot arī Rimšēviča un viņa līdzapsūdzētā Māra Martinsona aizstāvība.
Protams, KNAB lēmums muļķīgā lomā nostāda gan amerikāņu FinCEN, gan Latviju – amerikāņu acīs. Pirmkārt, tādēļ, ka pašu mājās nespējām pierādīt to, ko amerikāņi jutās droši apgalvot aiz okeāna. Otrkārt, netieši pasakot, ka amerikāņu apgalvojumi ir nepatiesi, bet nekādā veidā uz to nereaģējot. It kā divi gadi, kuru laikā Latvija pārdzīvoja smagus FinCEN paziņojuma pēcgrūdienus, būtu izkūpējuši gaisā bez simtiem miljonu sekām banku nozarei. Svarīgākais, kas izriet no KNAB kārtējā lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, ir nespēja un nevēlēšanās izmeklēt augstākā līmeņa korupciju. Arī ASV apvainojumi ABLV bankas vadībai par iesaisti kukuļdošanā ne tik daudz stāsta par vienas bankas vadītājiem (ja apvainojumi ir patiesi un KNAB nav pratis vai gribējis tos kvalitatīvi izmeklēt), kā par koruptīvo vidi augstāko amatpersonu līmenī. KNAB aktivitātes, 2018. gada februārī aizturot Rimšēviču un Martinsonu, kas viesa cerības par pozitīvām izmaiņām, nu vairs šķiet tikai nejaušība, kuras sekas cenšas mazināt par labu apsūdzētajiem.