Šajā kontekstā simboliska ir mūsu premjera tieša atzīšanās, ka ABLV bankas iecerētā pašlikvidācijas procesa nianses Latvija ir apsolījusies saskaņot ar ASV institūcijām. Šķiet, visai likumsakarīgi ir šai atklāsmei sekojušie neizpratnes pilnie jautājumi un ironiskās replikas sabiedrībā par to, vai Latvija vispār ir neatkarīga un suverēna valsts, vai tomēr kādas aizjūras valsts kolonija, ja mūsu valdība neuzdrošinās izlemt savas valsts iekšējos jautājumus bez "lielā brāļa" akcepta.
Vienlaikus premjers savos izteikumos nonāk pretrunā pats ar sevi, vienā teikumā paziņojot, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijas valdībai un arī ABLV bankas likvidācijas procesa īstenotājiem pašiem būs jāuzņemas atbildība par procesa veiksmīgu un likumisku īstenošanu, tajā pašā laikā jau nākamajā brīdī uzsverot: "Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta." Drošības sajūta par ko?
Grūti izprast premjera argumentus, skaidrojot atbildīgo institūciju kavēšanos ar ABLV bankas pašlikvidācijas plāna apstiprināšanu – ka jānodrošina kontrole procesam, izvairoties no iespējas, ka bankas pašlikvidācijas procesā varētu tikt noslēpti noziedzīgi iegūti līdzekļi.
"Ņemot vērā, ka bankā naudas ir pietiekoši, ņemot vērā, ka ir ļoti lieli apvainojumi bijuši arī no mūsu sabiedroto puses par to, kas tā ir par naudu, kāda nauda tā ir un ka tā vēl ir jāpārbauda, šobrīd runa ir tikai par to, kā pašlikvidācijas procesā tiks nodrošināta uzraudzība, lai būtu drošība, ka pašlikvidācijas procesā netiktu noslēptas noziedzīgas naudas," viņš pauda. Šeit gan ir it kā maza, tomēr ļoti būtiska nianse – šie, kā premjers saka, «ļoti lieli apvainojumi» aizvien arī ir palikuši apvainojumu līmenī. Gan ASV institūcijas FinCEN paziņojums joprojām ir tikai projekta statusā, gan arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes – vismaz pēc publiski pieejamās informācijas – nav uzsākušas kriminālprocesus ne pret kādām personām, ne arī par kādu konkrētu noziedzīgu faktu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu vai citām nelikumībām. Viss aizvien «peld» tikai ar «iespējamības» burām, taču banka jau ir mirusi, bet daudzu personu finanšu līdzekļi uz nevienam nezināmu laiku «iesprūduši». Turklāt savu naudu nespēj atgūt ne tikai privātpersonas un uzņēmumi, bet arī plaši zināmi mecenāti un labdarības fondi, kā dēļ vismaz šogad daudzas labas un svētīgas idejas netiks realizētas.
Tas, ka "melnā" nauda jāizķer un jākonfiscē, ir loģiski un pareizi. Taču patlaban šķiet, ka process ievilcies ne jau iespējamā mistiskās "Ziemeļkorejas atombumbas" finansējuma meklējumu dēļ, bet gan citu, salīdzinoši šauram cilvēku lokam zināmu apsvērumu dēļ.
Situāciju vēl miglaināku padara baumas, ka nogalinātais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus nesen viesojies FinCEN...
Vērojot šo procesu, neviļus rodas jautājums – varbūt drošības pēc pajautāsim ASV viedokli, vai Latvijā drīkstam svinēt Līgosvētkus? Mazums, ja nu viņiem par šo mūsu tradīciju arī rodas kādas aizdomas vai "ļoti lieli apvainojumi"...
vecā sieva
oskars
pasūtījuma rakstelis