Viņš pieprasīja izvērtēt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atteikumu sākt kriminālprocesu par Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Tā ir būtiska nianse, jo, kā norāda nozares pazinēji, KNAB iesaistīšanās kādu aizdomīgu darījumu vai lēmumu pārbaudē nereti vairāk ir PR triks nolūkā lietu norakt. Jo KNAB ir tendēts raudzīties šauri – no savas iestādes specifikas viedokļa. Lai gan nelaimīgajā vakcīnu iepirkumā ir saskatāmas arī ar korupciju nesaistītu noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Piemēram, valsts amatpersonu bezdarbība vai nolaidība, kuru rezultātā iestājušās smagas sekas.
Prokuratūras iesaistīšanās ļauj cerēt, ka lieta tiks izskatīta pēc būtības, rūpīgi izvērtējot lēmumu un darbību ķēdi, kas noveda aptuveni pie 1,3 miljonu Pfizer-BioNTech un Moderna vakcīnu neiepirkšanas pērnā gada beigās, visu uzsvaru liekot uz AstraZeneca. Tā rezultātā Latvija ir pēdējā vietā ES valstu vidū pēc vakcinēto iedzīvotāju skaita.
Saeimas deputātiem prezentētās Veselības ministrijas (VM) dienesta pārbaudes tieši par 18. un 19. novembra sanāksmju lēmumiem, kurās tika lemts par Pfizer-BioNTech vakcīnu iepirkumu, rezultāti ir nekādi. Neviens lēmumu par 97 tūkstošiem šo vakcīnu iepirkšanu pieejamo 860 tūkstošu vietā neesot pieņēmis. Vakcīnas pašas nolēmušas neiepirkties. Taču daiļrunīgas ir šīs sanāksmes dalībnieku, veselības ministra Daniela Pavļuta vārdiem – Latvijas veselības sistēmas ''zieda'' –, atmiņas. Neveikla taisnošanās, mēģinājumi novelt vainu uz citiem, atmiņas zudums.
Šīs liecības ir pretrunīgas, un no tām ir grūti izlobīt, kuras amatpersonas panāca Pfizer-BioNTech vakcīnu neiepirkšanu. Skaidrs tikai, ka Uga Dumpis ieteica tās pirkt.
Daudzu iedzīvotāju veselībai un dzīvībai liktenīgās sapulces netika nedz protokolētas, nedz ierakstītas, lēmumi netika fiksēti. Veselības ministre Ilze Viņķele tajās vienkārši nepiedalījās, līdz ar ko augstākā klātesošā amatpersona bija VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško. Izrādās, ka Viņķeles laikā VM bija ieviesies stils lēmumus pieņemt neformālās ierēdņu un pieaicināto ekspertu grupās. Viņas partijas biedrs Pavļuts tagad apgalvo, ka lēmumi par vakcīnu neiepirkšanu esot ''kolektīvā atbildība''.
Atbildība nevar būt kolektīva. Bezatbildība gan. Taču sabiedrībai ir tiesības zināt, kas notika, kādā veidā un kāpēc.
Jo lēmumu pieņēmēju un ekspertu ''zieds'' turpina ieņemt amatus, ikdienas uz mums raudzīties no televizoru ekrāniem un mācīt, kā dzīvot