Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Komercbanku negausības gūstā

Pirmdien Latvijas Banka (LB) rīko konferenci Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos, liekot būtisku akcentu uz investīcijām kā kritisku faktoru valsts ilgtspējīgai attīstībai. Pēdējo nedēļu laikā LB vadītājs Mārtiņš Kazāks par šo tēmu ir ticies gan ar Valsts prezidentu, gan premjeru. Un, lai gan no šo tikšanos skopajām preses relīzēm grūti izvilkt kādu jēgpilnu saturu, paralēli portālā Makroekonomika.lv visai atklātu rakstu ir publicējis LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste

Kādi ir LB secinājumi? Galvenais – viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas privātā sektora investīciju apjoma atpalicībai gan no ES vidējā līmeņa, gan no Lietuvas un Igaunijas ir ļoti gausā kreditēšana. Kas sev līdzi nes vājāku ekonomikas izaugsmi, mazāk labi apmaksātu darbvietu, nerealizētas attīstības iespējas un sliktāku starta pozīciju uzņēmējiem konkurences cīņā ar citām valstīm. Piecgadē pirms finanšu krīzes Latvijas ekonomika auga vidēji par 10% gadā, bet piecu gadu laikā līdz pandēmijai gada vidējā izaugsme bija vien ap 3%. Igaunijas banku uzņēmumu kredītportfelis šogad jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, ir pieaudzis par 20%, bet Lietuvas – par 7%. Tikmēr Latvijā uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms ir sarucis par piektdaļu jeb 21,2%. Kredītu procentu likmes Baltijas valstīs ir starp augstākajām eirozonā (teju divas reizes augstākas nekā eirozonā vidēji), ko, pēc U. Rutkastes domām, nevar izskaidrot ne ar banku finansēšanas izmaksām, ne kredītriska atšķirībām. 

Nekreditēšanas politiku ārvalstu komercbankas Latvijā piekopj brīdī, kad, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajai politikai, tām ir nodrošināta vēsturiski rekordlēta nauda. Rezultātā mūsu valsts nemaz īsti neizjūt ECB ārkārtas pasākumu stimulējošo efektu, nonākot nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar citām eirozonas valstīm. Zīmīgi, ka SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa nesenā intervijā LETA izvairījās atbildēt uz jautājumu, kāpēc tiek piekopta šāda pasivitāte kredītu izsniegšanā Latvijā, aizbildinoties ar labu investīciju projektu trūkumu. 

Šķiet gan, ka drīzāk ārvalstu banku vadītāji Latvijā šādu stratēģiju izvēlējušies kā vieglāko ceļu tikt pie peļņas, ignorējot objektīvas tautsaimniecības vajadzības. Nākotne tos neinteresē, svarīgi šodien akcionāriem uzrādīt labus darbības rezultātus. Savukārt Latvijas valdība ir daudz darījusi, lai šādu politiku veicinātu, – gan apkarojot vietējo banku kapitālu, gan ieviešot neparasti striktas naudas atmazgāšanas novēršanas prasības, gan kūtri un birokrātiski pieejot konkurences radīšanai privātajām komercbankām kaut vai caur Altum kredītiem. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē