Ievērojami plašāk ir izplatīta pārliecība, ka tas, kādi cilvēki tiek ievēlēti Saeimā vai iegūst ministru amatus, ir tikai viens no daudzajiem faktoriem, kas nosaka ekonomisko situāciju Latvijā. Lai gan Eiropas Savienībā un arī citur pasaulē netrūkst tādu piemēru, ka trūcīgas valstis kļūst turīgas, tas nav panākams tikai un vienīgi ar politiskiem lēmumiem. Tajā pašā laikā nebūtu pamatoti apgalvot, ka vispār nav nozīmes tam, kādā virzienā un cik prasmīgi pie varas esošie politiķi stūrē simbolisko kuģi Latvija, uz kura mēs visi atrodamies.
Pēc 14. Saeimas vēlēšanām kārtējo reizi ir aktualizēts temats par to, ka mūsu valsts problēma ir nevis milzīgs bezdarbs, bet gan zems atalgojuma līmenis. Tajā pašā laikā Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka atalgojuma ziņā pastāv iespaidīgas atšķirības starp nozarēm, piemēram, šā gada otrajā ceturksnī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā vidējā bruto alga bija 2239 eiro, bet izmitināšanas un ēdināšanas jomā – tikai 861 eiro. (Vidējā bruto alga valstī minētajā periodā bija 1362 eiro.)
To ņemot vērā, jaunievēlētajai Saeimai un jaunajai valdībai vajadzētu uz mūsu valsts tautsaimniecību paraudzīties, koncentrējoties nevis uz vājākajiem, bet spēcīgākajiem segmentiem. Ja reiz situācija ir tāda, ka IKT joma spēj maksāt augstas algas, nodrošināt darbavietas un radīt vidi, kurā aug jauni uzņēmumi, un ja reiz līdz ar attālinātas strādāšanas izplatību pieprasījums pēc dažādiem IKT risinājumiem aizvien palielinās, tad šīs nozares attīstība arī jāvirza par valstiska mēroga prioritāti. Un ja ir nozares, kurās spēcīgi uzņēmumi un augstas algas ir retums, tad nav ko cerēt uz brīnumu, ka pēkšņi šīs nozares kļūs par sabiedrības labklājības pamatu. Te gan ir būtiski uzsvērt, ka visas jomas nevar vērtēt tikai no pragmatiskā skatupunkta, jo ir arī tādas, kuru pievienotā vērtība ir nācijas izglītošana, latviešu valodas saglabāšana un kultūras vērtību popularizēšana. Tāpat arī svarīgi ir stiprināt ar veselības aprūpi un sociālo atbalstu saistītos virzienus. Taču attiecībā uz tipiskām biznesa nozarēm ir pēdējais laiks veidot tādu valsts politiku, lai Latvijas veiksmes stāsti kļūtu vēl veiksmīgāki. Starp citu, tieši koncentrēšanās uz to, kas izdodas labi, ir viena no mūsu ziemeļu kaimiņzemes Igaunijas ekonomisko panākumu atslēgām