Pieredze ar banku Citadele, Liepājas metalurgu un citiem pēdējo gadu lēmumiem rāda, ka starptautiskas auditorfirmas un juridiskie biroji kalpo kā buferi pret iespējamu kritiku, ka tas vai cits lēmums nav bijis ekonomiski pamatots vai ir būvēts uz juridiski ļodzīgiem pamatiem. Šis nav aicinājums atteikties no konsultantu piesaistes kā tādas. Galu galā, viņu rakstīti atzinumi vieš kaut vai vājas cerības, ka ar lēmumu tieši nesaistīti ministri pirms balsojuma valdībā vismaz palasīs kādu kopsavilkumu vai uzdos kādu pretjautājumu.
Šī ir drīzāk skepse par praksi, kā faktiski top un tiek izmantoti šādi konsultantu ziņojumi. Lai gan parasti šie dokumenti ir ierobežotas pieejamības, ir lasīti gan konsultanta Prudentia Advisers ziņojumi par situāciju ar Liepājas metalurgu, kas ietvēra starptautiskās preses apskatu, gan savā sausumā pārliecinošā Societe Generale analīze par bankas Citadele pircējiem. Problēma tā, ka patiesībā lēmumi valdībā tiek pieņemti politiski neatkarīgi no tā, kāds ir bijis noslepenotais konsultantu ziņojums.
Tieši tas, ka konsultantu atzinumiem parasti ir ierobežotas pieejamības statuss, liedz iespēju pastāvēt neatkarīgai analīzei no malas, vai konsultanta ieteikumi ir saskanējuši ar amatpersonu faktisko rīcību. Tā, starp citu, niansēs vai lēmumu pieņemšanas gaitā var būtiski atšķirties. Piemēram, bankas Citadele pārdošanas gaitā, lasot avotu uzticētos pārdošanas konsultantu Societe Generale izvērtējumus, atsevišķi ar Krievijas izcelsmes kapitālu saistīti pircēji racionāli atzīti par ekonomiski pamatotu izvēli. Protams, lēmumus par Citadeles pārdošanu objektīvi noteica vairāki faktori, ne tikai saimnieciskais, bet, piekritīsiet taču – amatpersonas ne ar pušplēstu vārdu neatzina, ka vispār jau nav tā, ka tīri no saimnieciskā viedokļa mūsu pašu par valsts naudu nolīgtais konsultants mums neieteiktu turpināt sarunas ar šiem pircējiem. Tas nebija politiski izdevīgi.
Bet cik bieži mēs pat neuzzinām par ministriju pārvaldīto lielo kapitālsabiedrību nolīgtiem konsultantiem, kuru loma ir būt apdrošināšanas polisei pret iespējamiem pārmetumiem nesaimnieciskumā? Tā, piemēram, jau vairākus mēnešus Satiksmes ministrijas gaiteņos un aviācijas biznesa aprindās runā, ka Starptautiskā lidosta Rīga nolīgusi pat divus konsultantus (abi ir starptautisko auditorfirmu Latvijas atzari), lai tie atrod ekonomisko pamatojumu jauna lidmašīnu apkalpošanas angāra celtniecībai. Turklāt klīst versija, ka otrs konsultants jau ar skaidru uzdevumu tomēr pierādīt ekonomisko pamatojumu nolīgts pēc tam, kad pirmais konsultants iesniedzis aprēķinus, kas daudzmiljonu projekta saimnieciskumu nu nekādi nepierāda. Te arī stāsts par to, ka valdības, ministriju, kapitālsabiedrību nolīgtie konsultanti kalpo a) kā apdrošināšanas polises jeb buferi pret iespējamu kritiku un lēmumu sekām, b) kā bieži vien iepriekš politiski jau izlemtu lēmumu "iepakotāji".
zvirbulēns
Mantrausis
Logičeskijs