Korupcijas slavinājums ar lietiskiem pierādījumiem

Tādēļ vēstnieces amatā iekārtotās politiķes Solvitas Āboltiņas sponsoru klātais pateicības galds, augusta beigās svinot viņai glaimojošās grāmatas izdošanu, ir ļoti apsveicama liecība, gandrīz vai nevilšus atzīšanās, jo sanākušajiem miljonāriem patiesi bija par ko pateikt "paldies" politiķei Āboltiņai.

2004. gada beigās, kad Āboltiņa ieņēma tieslietu ministres amatu, bet viņas viesis grāmatas prezentācijā, partijas Latvijas attīstībai valdes loceklis Edgars Jaunups bija Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs, notika cīņa par varu tobrīd Ventspils tranzītbiznesa centrālajā uzņēmumā Ventbunkers. Kurš kontrolēja šo uzņēmumu, tas kontrolēja veselu ķēdi uzņēmumu ar miljonu plūsmām. Kad toreizējais TM pakļautā Uzņēmumu reģistra vadītājs Jānis Endziņš kā nelikumīgas atcēla miljonāram Olafam Berķim labvēlīgās izmaiņas Ventbunkera padomē un valdē, tieslietu ministre Āboltiņa saņēma šo akcionāru sūdzību, pēc kuras tika izveidota komisija Endziņa disciplināratbildības vērtēšanai. Jaunups tolaik tikās ar Endziņu, bet ne jau lai izdarītu spiedienu Berķa interesēs, nē, ko jūs, – lai runātu par "uzņēmumu pārreģistrācijas procesu un to, vai Endziņš neizjūtot politisku spiedienu saistībā ar aktualitātēm Ventbunkerā". Kopš tā laika Berķis ir paguvis ilgstoši sponsorēt Jaunupa politiskos vingrinājumus partijā Latvijas attīstībai, bet nu arī viņam pastarpināti piederošā izdevniecība sarūpējusi Āboltiņai veltīto grāmatu.

Āboltiņas sponsoru uzklātais pateicības galds primāri ir KNAB nespēcības, nevēlēšanās un tiesiskā nihilisma apliecinājums.

Bet ne tikai. Solvita Āboltiņa gadiem ilgi baudīja privilēģiju iegūt pielaidi valsts noslēpumam, būdama gan tieslietu ministre, gan vēlāk otra augstākā valsts amatpersona – Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās drošības padomes locekle un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja. Ne tikai viņas valsts intereses kompromitējošā darbība ar atklāti koruptīvām pazīmēm neizraisīja pielaides valsts noslēpumam atņemšanu, bet vēl vairāk – Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks nāca pie viņas atskaitīties un sniegt sensitīvu informāciju. Par Āboltiņas kā Vienotības ilggadējas vadītājas ietekmi uz šīs partijas ministru politiku un caur koalīcijas padomi arī uz vairāku valdību saimnieciskiem lēmumiem pat lieki piebilst. Šo var saukt arī par valsts tiesībsargu, KNAB un specdienestus izsmejošu pasākumu. Jo saskatīt kādas sakarības starp politiķes Āboltiņas lēmumiem un šajos lēmumos ieinteresētajām personām, kuras viņai uzsaukušas grēku atlaišanu glancētas grāmatas veidolā, no mūsu dienestiem nez kādēļ ir par daudz prasīts.