Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda
Kāpēc gan nepieciešams tāds valsts īpašumu apsaimniekotājs, ja tā rokās nav visu valsts nekustamo īpašumu

Krītošie ministrijas ķieģeļi

Daudz diskutēts par to, cik labs saimnieks ir valsts. Dzirdēti ļoti pretrunīgi viedokļi – gan idealizējot pagātni un akcentējot atsevišķas privatizācijas neveiksmes, gan par piemēru piesaucot veiksmīgākos eksportējošos uzņēmumus kontrastā ar kādu no valstij piederošajiem. Taču jautājums vienmēr atduras divos faktoros, kas savstarpēji cieši saistīti: kas ir tā joma, ko vērtējam, cik ļoti tur nepieciešama valsts līdzdalība, un cik spējīgi ir valsts intereses pārstāvošie vadītāji. Tāpat jāņem vērā, ka bieži tiek jaukti valsts un pašvaldību īpašumi un kompetences.

Nupat pavīdēja ziņas, ka katastrofālā stāvoklī ir nonākušas Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas (EM) ēkas – nami esot tik sliktā stāvoklī, ka labklājības ministrs Reirs bijis spiests izvākties no sava kabineta, savukārt EM drūpošā fasāde apdraud gājējus. Pirmajā gadījumā apsaimniekotājs ir pašas ministrijas uzņēmums Šampētera nams, otrajā – va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Šajā kontekstā pieminēšanas vērts ir fakts, ka VNĪ pārvaldībā ir pat ne liela daļa, bet tikai piecas ministriju ēkas. Arī virkne valsts institūciju īrē biroju telpas no privātajiem, un tas ir situācijā, kad valstij piederošie VNĪ konkurē nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un īres tirgū. Tad nu rodas jautājumi – kāpēc gan nepieciešams tāds valsts īpašumu apsaimniekotājs, ja tā rokās nav visu valsts nekustamo īpašumu, kāpēc valsts īpašumi tiek izmantoti komerciāliem nolūkiem, tā kropļojot tirgu, un kāpēc valsts nespēj tikt galā ar savas mantas apsaimniekošanu?

Vadītāju personību šoreiz neskarsim, lai neļautos subjektīvismam. Būtiskāks ir fakts, ka valsts īpašuma apsaimniekošanas uzņēmums nostādīts nevienlīdzīgā situācijā ar privātajiem telpu iznomātājiem – pēdējie nomas cenu nosaka atbilstoši tirgus situācijai, turpretim valsts īpašuma iznomāšanu regulē īpaši Ministru kabineta noteikumi ar tajos iekļautajiem daudzajiem labvēlības režīmiem valsts institūcijām, rezultātā no nomas iekasētie līdzekļi lielā daļā gadījumu nemaz nesedz uzturēšanas izmaksas. Sekas tam redzam kaut vai EM ēkas piemērā, un tās izriet arī no ziņas, ka patlaban VNĪ īpašumu portfelī ir 160 vidi degradējošu būvju jeb, vienkārši runājot, – graustu.

Lai arī tas prasa papildu izdevumus, loģiski būtu, ja valsts apzinātos, kādi nekustamie īpašumi ir nepieciešami tās institūciju funkciju izpildei, tad uz tiem arī fokusētos, koncentrējot vienā uzņēmumā, tiekot vaļā no visa liekā un iekasējot ēku uzturēšanas izmaksām atbilstošu nomas maksu neatkarīgi no tā, vai īrnieks ir ministrija, kultūras vai izglītības iestāde (kam savukārt budžetā būtu jāparedz attiecīgi izdevumi).

Top komentāri

Sociaļnijs
S
Ministri izvācas, bet citi brūkošajās ēkās vēl aizvien turpina dzīvot. Ja izvākties - tad visiem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Grib mazināt pārtikas cenas

Ekonomikas ministrija vakar, 5. novembrī, informēja par vairākiem priekšlikumiem pārtikas cenu samazināšanai. Viens no priekšlikumiem ir uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču groz...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē