Somijas iedzīvotāji masveidā nesēž mājās, baidoties no Covid-19, bet izbauda vasaru – apmeklē muzejus, ved bērnus uz dažādām izklaides vietām, ietur maltītes kafejnīcās, brauc ar kuģiem, prāmjiem un sabiedrisko transportu –, taču gandrīz visur ir vērojams tas, ka cilvēki rāmi un bez stresa ievēro distancēšanos. Somijas sabiedrības mentalitāte ļauj mierīgi izretoties rindā pie veikala kases, kafejnīcā necensties apsēsties pie viena galdiņa ar svešiniekiem un bez agresīvas pretestības ievērot vairākos muzejos pastāvošo nosacījumu, ka vienā ekspozīcijas telpā vienlaikus ieteicams uzturēties ne vairāk par, piemēram, pieciem cilvēkiem.
To vērojot un paralēli lasot ziņas par notikumu Rīgā, Tērbatas ielā, ir jādomā par šajā nenoliedzami sarežģītajā Covid-19 izplatības risku radītajā situācijā pastāvošo dalīto atbildību – pirmkārt, par katra cilvēka paša atbildību, otrkārt, par jebkura pasākuma organizatora un ikvienas administrācijas (muzeja, veikala, kafejnīcas, pasažieru pārvadātāja u. c.) atbildību, treškārt, par to politiķu, kuri ir lēmumu pieņēmēji, atbildību un, ceturtkārt, par likumsargu atbildību. Demokrātiskā Eiropas valstī, kāda nenoliedzami ir mūsu Latvija, noteikti neiederētos tas, ka politiķi ar saviem lēmumiem ilgtermiņā ierobežotu iedzīvotāju brīvību un ka likumsargiem tiktu piešķirtas milzīgas pilnvaras kontrolēt to, kā pieņemtie nosacījumi tiek ievēroti. Skarbi kontrolējošas metodes iederas nedemokrātiskos politiskajos režīmos, savukārt demokrātiskās valstīs dominē paļaušanās uz indivīdu veselo saprātu un to, ka vismaz sabiedrības vairākums arī tādās nestandarta situācijās, kāda ir šī Covid-19 krīze, prot rīkoties adekvāti.
Pieļaujams, ka tādu cilvēku, kuri fanātiski tic, ka Covid-19 ir vien mistisku globālo spēku izdomājums, mūsu valstī nav daudz, un lielāks varētu būt tādu iedzīvotāju skaits, kas atzīst Covid-19 esamību, bet kuriem nav viennozīmīga viedokļa par šīs slimības bīstamības līmeni. Tas arī ir loģiski, jo eksperti atzīst, ka Covid-19 izpētes process vēl ir tikai sākumposmā. Taču arī šajā neskaidrajā situācijā katrs pats var rīkoties racionāli, neaizejot galējībās un negaidot, ka ikkatru viņu soli noteiks politiķi un uzraudzīs policija.