Tieši to pašu ar tādiem pašiem argumentiem premjeram prasīja darīt Nacionālā apvienība (NA), pretējā gadījumā solot pamest valdību. Situācija it kā skaidra – ministrei, kuras profesionālā piemērotība kara apstākļiem ir apšaubāma, premjers palūdz aiziet, tā nomierinot arī savu koalīcijas partneri NA, izgāzušās Golubevas pārstāvētā apvienība Attīstībai/ Par! atrod jaunu profesionālu iekšlietu ministra kandidātu un visi laimīgi dzīvo līdz vēlēšanām. Taču tā vietā sākās dīvaina premjera performance, ko varētu dēvēt arī par savdabīgu kvazireliģisku šovu. Kādreiz, Vecās Derības laikos, tika tuksnesī izdzīts un akmeņiem nomētāts āzis kā izlīguma zīme starp Dievu un viņa tautu, savdabīgs kosmiskā līdzsvara atjaunošanas akts. Uz nabaga lopiņa muguras tika uzlikti visi Izraēla grēki, lai caur viņa upurēšanu panāktu šķīstīšanos, atjaunotu pirmatnējās nevainības stāvokli.
Šoreiz grēkāža lomai tika izvēlēts NA ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Tā kā 10. maija notikumi un sekojošā Golubevas demisija bija aptraipījusi koalīcijas vaigu, izjaukusi trauslo kosmisko līdzsvaru, premjers ķērās pie gadu tūkstošos aprobētas metodes – atrada āzi, ko ziedot, lai "saglabātu politisko līdzsvaru valdošajā koalīcijā". Uz jautājumu, kādēļ upurāža lomai tika izvēlēts tieši Vitenbergs, atbilde bija dziļi vieda – jo Vitenbergs starp NA ministriem esot visjaunākais. Bet, protams, šķīsta, jaunavīga, sievu vēl neredzējuša āzīša ziedojums Dievam ir īpaši tīkams, daudz tīkamāks nekā veco buku – zemkopības ministra Kaspara Gerharda vai kultūras ministra Naura Puntuļa – likšana uz altāra! Te pat vadošo uzņēmēju organizāciju vārie pīkstieni, ka Vitenbergs taču ir labi iestrādājies, atradis kopīgu valodu ar biznesu pilnīgi pretēji JV finanšu ministram Jānim Reiram, neko nelīdzēja.
Taču, ja nopietni – koalīcijas iekšējās attiecības, kurās dominē tādas metodes kā atriebība, sods par izrunāšanos, līdzsvara jeb "dots prot dotu" princips, ģedovščina, kurā upuris vienmēr būs politikā mazāk rūdītais, ir slimas. Tam nav nekāda sakara ar sabiedrības interesēm. Un tas, ka Konservatīvo pārstāvis Krišjānis Feldmans Kariņa šovu kvēli aizstāvēja, to salīdzinot ar diplomātu simetrisku izraidīšanu starp divām konfliktā nonākušām valstīm, ir ne mazāk nožēlojami. Šķiet, kungi nav sapratuši, ka šī ir viena valsts – Latvija, kuras labā viņi ir zvērējuši strādāt.