Daudzās nozarēs vairs nebūs cilvēku, kas tur varētu strādāt, jo pašreizējie darbinieki būs sasnieguši cienījamu vecumu, jauniešu skaits būs neliels, bet viesstrādnieku piesaistīšana un tehnoloģiskie risinājumi nevarēs aizstāt speciālistus visās profesionālajās nišās. Tāds secinājums pēdējā laikā dzirdams bieži, un tas izriet arī no Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paustajām atziņām.
Jāatgādina, ka NTSP koordinē sadarbību starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām. Drīzumā valdībā plānots iesniegt grozījumus Darba likumā, kas "radīs elastīgu darba tirgu, sekmējot darbinieku nonākšanu darba vietās, kuras spēj piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu", pēc NTSP sēdes informēja Ekonomikas ministrija.
Ir skaidrs, ka pat ļoti prasmīgi sagatavots normatīvais regulējums nevar mainīt tādus demogrāfiskos procesus kā zema dzimstība, sabiedrības novecošana, kas turklāt raksturīgi daudzām Eiropas valstīm. Tomēr normatīvais regulējums var sekmēt iedzīvotāju mobilitāti un mazināt ģeogrāfisko neatbilstību, kad vienā Latvijas pilsētā vai novadā darbinieku trūkst, bet citā ir augsts bezdarba līmenis. Ja vēl mērķtiecīgi tiktu īstenota Ekonomikas ministrijas solītā mājokļu īres tirgus attīstīšana, tad vismaz daļa darba meklētāju varētu pārcelties dzīvot tur, kur tiek piedāvātas vakances. Uzmanības vērta ir arī norāde, ka jāsekmē cilvēku strādāšana tur, kur tiek piedāvāts "konkurētspējīgāks atalgojums".
Ja kādā nozarē ilgtermiņā ir mazs pieprasījums pēc piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem un līdz ar to ir gan niecīgs apgrozījums, gan zemas algas, tad, iespējams, šis nav attiecīgās nozares laiks, un darbinieki, pārejot darbā uz citu jomu, gan nodrošinātu augstāku labklājību sev, gan dotu lielāku pienesumu valsts budžetam. Respektīvi, tas, ka darbaspējīga vecuma cilvēku kļūst mazāk, liek valstiskā mērogā domāt par to, lai viņi strādātu tur, kur no viņu darba ir vislielākā jēga gan pašiem, gan visai ekonomikai.
Protams, te svarīga ir arī plaisas mazināšana starp izglītību un darba tirgu, kas ir jau gadiem apspriesta, bet neatrisināta problēma. Arī tagad, 2025. gada vasarā, risinājumus kopīgiem spēkiem sola meklēt vairākas ministrijas.
Pastāv gan bažas, ka jau drīzumā vidusskolu absolventu interese par studijām augstskolās rādīs, ka populārās un darba tirgū pieprasītās specialitātes būtiski atšķiras.