Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Lai neaizbrauktu no Latvijas

Patlaban gan dažādi dati, gan publiski pausti viedokļi liecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji aizrautīgi bauda vasaru, tērējot naudu kultūras pasākumu apmeklēšanai, ceļošanai, ēšanai restorānos un citām izklaidēm. Covid-19 radītie riski vēl nav pazuduši, bet vairs nav epidemioloģisko ierobežojumu, un, protams, tas šovasar daudzus cilvēkus pamudinājis pievērsties pandēmijas gados atliktajiem hobijiem.

Bažas par rudeni, kad gaidāmi iespaidīgi apkures rēķini, gan ir jūtamas, bet pagaidām tiek uzskatītas par rītdienas, nevis šodienas problēmu. Te gan jāatceras, ka 2020. gada pavasarī pandēmijas sākums spilgti parādīja – sabiedrības noskaņojums no bezrūpīga uz bažīgu var mainīties ļoti strauji –, un, iespējams, jau novembrī pašreizējo optimistisko noskaņu nomainīs pesimisms.

Politiķiem – gan tiem, kuri patlaban ir pie varas, gan tiem, kuri cer iekļūt 14. Saeimā, – būtu vērts aizdomāties par to, ko darīs iedzīvotāji, ja saņems tik lielus siltumenerģijas un elektrības rēķinus, ka, objektīvi vērtējot, nespēs tos samaksāt.

Visticamāk, būs tādi iedzīvotāji, kuri vērsīsies pie pašvaldības un valsts institūcijām pēc visiem iespējamiem palīdzības veidiem, jo šiem cilvēkiem, piemēram, paša vecākā gadagājuma pensionāriem, vienkārši nav iespējams paaugstināt savu ienākumu līmeni. Būs arī tādi iedzīvotāji, kuri, būdami darbspējīgā vecumā, mēģinās izkaulēt algas pielikumu, meklēs papildu darbu vai centīsies nomainīt pašreizējo darbu pret citu, labāk atalgotu, bet, ja paši ir uzņēmēji, pūlēsies kāpināt sava biznesa apgrozījumu un peļņu. Savukārt divdesmitgadnieki, kam vispār raksturīga mobilitāte, apsvērs iespēju mainīt dzīvesvietu un izvēlēsies tādu, kuras izmaksas ir zemākas. Un, protams, ir arī tādi iedzīvotāji, kuriem ir iespējas pašiem rūpīgi izplānot un kontrolēt energoresursu patēriņu savā mājoklī.

Tomēr ir jāapzinās risks, ka augošā dzīves dārdzība var kļūt par iemeslu nākamajai Lielajai aizbraukšanai, it īpaši, ja politiķi daļu sabiedrības pametīs likteņa varā. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pēdējos gados cilvēku došanās prom uz ārvalstīm nav bijusi tik izteikta kā 2009.–2011. gada krīzes laikā un, piemēram, pērn Latvijā aizbraukušo un atbraukušo cilvēku skaits bijis gandrīz vienāds – tuvu pie 13 tūkstošiem.

Tomēr būtu svarīgi, lai 14. Saeima un nākamā valdība par savu mērķi izvirzītu to, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas dzīvot savā valstī, te justos vajadzīgs un zinātu, ka galēji grūtā brīdī var paļauties uz valsts atbalstu. Pretējā gadījumā atkal var notikt tā, ka latvieši dosies stiprināt citu Eiropas valstu ekonomiku.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kampaņa vai rūpes?

Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvir...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē