Joprojām mūsu valstī ir aptuveni 50 tūkstoši oficiāli reģistrētu bezdarbnieku, tomēr aizvien biežāk dzirdams viedoklis, ka darbinieku trūkst, un tā vairs nav tikai dažu uzņēmumu un iestāžu vadītāju subjektīvā žēlošanās. Piemēram, uz darbinieku trūkumu būvniecībā uzmanību ir vērsusi Fiskālās disciplīnas padome (LETA, 19.06.2023.).
Gan pie varas esošajiem politiķiem, gan visai mūsu sabiedrībai būtu godīgi jāatzīst, ka Latvijas ekonomika joprojām cieš no tās latviešu masveidīgās aizbraukšanas uz Lielbritāniju, Īriju un citām turīgajām Eiropas valstīm, kas notika 2008.–2010. gada finanšu krīzes ietekmē. Tolaik no Latvijas aizbrauca ne tikai jaunieši, bet arī cilvēki, kuri tad bija vecumā ap 30–45 gadiem, radot iespaidīgu tukšumu profesionālajā vidē.
Daudzi aizbraucēji gan ir atgriezušies un atkal strādā mūsu valstī, un vēl citi, izmantojot attālinātā darba iespējas, dzīvo ārzemēs un iesaistās projektos Latvijā. Tāpat arī ir jomas, kurās vajag aizvien mazāk darbinieku, jo cilvēku darbu neatgriezeniski aizstāj tehnoloģijas. Taču signāli par to, ka Latvijas ekonomikai sāk pietrūkt darbaspējīgā vecuma cilvēku, būtu jāuztver nopietni un būtu jādomā, ko darīt.
Rietumeiropā un Ziemeļvalstīs jau ir zudusi ideālistiskā pārliecība, ka vajag uzņemt ieceļotājus no citiem pasaules reģioniem un tad Eiropas ekonomika plauks un zels. Ilūzijas ir nomainījusi apjausma, ka ieceļotāju vidū ir gan cienījami cilvēki, kuri, veidojot savu labklājību, stiprina mītnes valsts tautsaimniecību, gan arī tādi indivīdi, kuri, tieši pretēji, palielina sociālo spriedzi. Visticamāk, Latvija nākotnē bez viesstrādniekiem neiztiks, piemēram, vērienīgu būvniecības projektu īstenošanā un sezonālos darbos lauksaimniecībā, jo tās ir situācijas, kad konkrētā laikā un vietā vajadzīgs liels strādājošo skaits. Taču mūsu valstī pie varas esošajiem politiķiem vajadzētu koncentrēties uz to, lai turpmāk darbaspējīgā vecuma latvieši uz ārzemēm lielā skaitā neaizbrauktu. Politiķu pienākums ir censties, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejama kvalitatīva dzīvesvieta drošā vidē, turklāt tas, cik svarīga ir droša apkārtne, nereti tiek piemirsts, koncentrējoties vien uz ēku kvalitāti.
Svarīgi ir arī tas, lai būtu pieejams sociālais atbalsts, turklāt nevis tad, kad kādam politiskajam spēkam gribas pievilināt elektorātu ar naudas "kaisīšanu" vai izrādīties ar populistiskiem solījumiem, bet gan reālās problēmsituācijās.