Svarīgi patlaban panākt, lai mūsu valstī atgriestos vismaz daļa no ārvalstīs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Kādas ir iespējas nodrošināt reemigrāciju no jūsu - liela uzņēmuma vadītāja – skatupunkta raugoties?
Reemigrācija var būt tikai sekas virknei priekšnoteikumu, kas valstij jānodrošina. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ir radīt cilvēku uzticību valstij, ticību tam, ka ir pieejamas darbavietas un ka valsts sociāli aizsargā savus iedzīvotājus.
Turklāt, lai tiešām sāktos jūtama reemigrācija, jāspēj attīstīt valsti tādā virzienā, ka Latvijas darba vide kļūtu pievilcīgāka par darba vidi tajās ārvalstīs, uz kurām Latvijas iedzīvotāji aizbraukuši strādāt. Tikai tad, kad uzticību valstij izdosies radīt, varam cerēt uz reālu reemigrāciju. Protams, nevar noliegt, ka liela daļa šobrīd ārvalstīs strādājošo Latvijas iedzīvotāju aizbraukuši uz neatgriešanos, bet ir daudz cilvēku, kas strādā vai mācās ārvalstīs, tādā veidā uzlabo savu profesionālo kompetenci un kādu dienu atgriezīsies Latvijā – ja vien uzticēsies valstij.
Sociālās garantijas saistītas ar valsts politiku, bet darba vietu pieejamība – arī ar to, kā veicas uzņēmējiem, respektīvi, darba devējiem. Lai paplašinātos jūsu vadītais uzņēmums un augtu darba vietu skaits, kas būtu vajadzīgs?
Pats pirmais, ko varētu vēlēties, ir, lai valsts pēc iespējas mazāk traucē uzņēmējiem strādāt, lai saruktu birokrātijas slogs. Ja uzņēmēji varētu fokusēties uz svarīgāko – sava biznesa attīstību, tad tas būtu viens no vislabākajiem stimuliem ekonomikas attīstībai. Bet mēs ļoti daudz laika patērējam dažādām, valsts iestāžu pieprasītām atskaitēm un tas ir ārkārtīgi neproduktīvi.
Lai gan katram uzņēmējam atskaišu sagatavošana valsts institūcijām aizņem varbūt vienu stundu gadā, bet visiem kopā sanāk vērā ņemams laika apjoms.
Gribu uzsvērt, ir globāli jāmaina valsts ieredņu attieksme pret uzņēmējiem. Patlaban valstiskā mērogā valda liela neuzticība biznesa vides cilvēkiem. Manuprāt, šāda attieksme pēc būtības ir nepareiza, traucē biznesam un prasa ļoti daudz nevajadzīgu resursu.
Kad šāda attieksme radusies?
Tas ir pagātnes mantojums. Mums Latvijā bijuši daudzi turbulenti gadi ar ļoti mainīgiem izaicinājumiem.
Runājat par XX. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem?
Jā, gan. Bet toreiz bija cita situācija. Tagad mēs dzīvojam eiropeiskā sistēmā, tā sakot, piedalāmies citā klubā, un mēs vēlamies nokļūt tur, kur jau ir lielākā daļa attīstīto Eiropas valstu. Līdz ar to svarīgi tiekties uz attīstītajās Eiropas valstīs pastāvošajiem principiem – arī uzņēmēju un valsts iestāžu sadarbībā, un svarīgi ir ievērot šos principus gan katra uzņēmumam mērogā, gan valstiskā mērogā.
Nav noslēpums, ka daļa alkohola tirdzniecības atrodas pelēkās ekonomikas sektorā. Valsts iestāžu cīņa ar jūsu konkurentiem – nelegālā alkohola tirgotājiem – laika gaitā pastiprinājusies?
Šobrīd nekas neliecina par to, ka cīņa pastiprinātos. Turklāt par šo problēmu runājam vismaz 15 gadus, bet nekas daudz nav mainījies. Man šķiet, valstij ir gluži vienalga, ka liela daļa alkohola tirdzniecības nozares atrodas ēnu ekonomikas pusē, bet tas nevar būt pieņemami nevienam legāli strādājošam uzņēmējam, kam gan nav daudz iespēju situāciju mainīt.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 11. jūlija, laikrakstā Diena.