Protams, ja nesekos jauns uzliesmojuma vilnis. Šāda scenārija gadījumā gan Latviju, gan daudzas citas Eiropas valstis, sevišķi Vidusjūras reģionā, gaida visai ievērojami sarežģījumi, jo, kā teica kāds finanšu tirgus eksperts, ekonomikas sildīšanas pasākumiem "visas lodes jau varētu būt izšautas". Droši vien jāpiekrīt viņam, jo diezin vai centrālās bankas var bezgalīgi drukāt naudu un pirkt valdību obligācijas, nebaidoties no dažādām ar šo procesu saistītām blaknēm. Jau tagad tie ir rekordaugsti valdību parādi un visai interesanta ekonomisko procesu izpratne fondu tirgos. Tur sliktas tautsaimniecības ziņas tiek uztvertas kā labas, jo ir lielāka cerība, ka šādā gadījumā centrālās bankas nāks talkā ar jaunu finanšu resursu porciju, kas ļaus akciju cenām kāpt, neraugoties uz to, ka ekonomika krīt. Turklāt neviens nezina, vai gaidāms jauns vīrusa uzliesmojuma vilnis Eiropā, jo pasaulē kopumā situācija ar to pasliktinās.
Tomēr pašreizējā saimnieciskā dinamika nav tikai slikta vien, un ar diezgan daudziem datiem ļoti lielā mērā var pamatot iepriekš minēto viedokli par īstermiņa grūtību pārvarēšanu. Kā vieni no šādām ziņām ir nesen publiskotie dati par mazumtirdzniecības norisēm maijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sējas mēnesi mazumtirdzniecības apjoms Latvijā ir krities tikai par 0,6%. "Tikai" minēts tāpēc, ka aprīlī situācija bija kardināli sliktāka un salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto mēnesi tirdzniecības apjoms, rēķinot salīdzināmajās cenās, bija krities par 9%. Tāpat statistiķi ziņo arī par uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos jūnijā, kad salīdzinājumā ar maiju konfidences rādītāji pieauguši gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā, tirdzniecībā un pakalpojumos. Vēl mazsvarīgs nav fakts, ka, atskaitot transporta sfēru, vīrusa visvairāk skartās nozares ir ar visai nelielu īpatsvaru valsts ekonomikā, tādējādi krīzes nodarītais posts vismaz pagaidām nav nesis tik dramatiskas sekas, kādas piedzīvojām finanšu satricinājumos iepriekšējās desmitgades izskaņā. Tas rada piesardzīgu cerību, ka pastāv iespēja samērā strauji atgūties, vismaz makroekonomikas datu līmenī, kamēr iedzīvotājiem, ielūkojoties makā, tā var nešķist un diemžēl nākas rēķināties ar visai atšķirīgu labklājības dinamiku. Daļai iedzīvotāju jau tagad nākas saskarties ar mazākiem vai zudušiem ienākumiem, kamēr diezgan lielam strādājošo īpatsvaram tie šogad varētu būt diezgan tuvi tiem, kas bija pērn, un tikai neliela daļa strādājošo šogad pretendē uz algas kāpumu. Vērtējot sabiedrības rocību kopumā, gribot negribot nākas secināt, ka šogad tā, visticamāk, samazināsies un ar nosacījumu, ka labi veiksies, pie pērnā gada vidējiem ienākumiem varam atgriezties tikai nākamgad.