Pirmkārt, jau runa ir par esošajai starptautisko norēķinu sistēmai alternatīvas sistēmas izveidi. Kā liecina publikācijas nerietumu valstu plašsaziņas līdzekļos, pamata vienošanās par šo jautājumu vai nu jau ir panāktas, vai arī sarunas atrodas beigu stadijās. Ja alternatīvā sistēma sāks darboties, tas būs trieciens pa Rietumu finanšu sistēmu, tostarp tādēļ, ka piecu BRICS valstu tautsaimniecības pēc pirktspējas ir lielākas nekā G7 valstu tautsaimniecības, bet attīstības valstu tautsaimniecības pēc šā paša rādītāja – lielākas par rietumvalstu tautsaimniecībām. Un tie nav vienīgie iemesli, kamdēļ lēmums var izrādīties salīdzināms ar 1971. gadu – ASV atteikšanos no zelta standarta.
Otrkārt – gaidāms, ka tiks paziņots par BRICS paplašināšanu – pārvēršanu par BRICS+. Pastiprinātu interesi par dalību vienā no divām galvenajām nerietumu apvienībām izrāda vismaz 19 pasaules valstis, tostarp astoņas no tām (tajā skaitā Irāna, Saūda Arābija, Ēģipte, Argentīna un Indonēzija) ir iesniegušas oficiālus pieteikumus dalībai paplašinātajā organizācijā. Var īpaši nešaubīties, ka dažām no šīm valstīm durvis tiks atvērtas, un rezultāts būs nerietumu tālāka nostiprināšanās globālā mērogā.
Tiesa, medaļai ir arī otra puse. Nerietumu pasaulē pastāv vienprātība par to, ka vecā jeb neoliberālā globalizācija un "noteikumos" balstītā pasaules kārtība zaudē pozīciju pēc pozīcijas un vada savus pēdējos gadus. Tajā pašā laikā nav vienprātības par to, kādai kārtībai būtu jāstājas aizejošās pasaules vietā.
Ja vienkāršoti, tad Ķīna labprāt nomainītu veco globalizāciju pret jaunu, ar sevi galvenajā lomā. Krievija tikmēr cenšas panākt atgriešanos pie "starptautiskajiem likumiem" (lasiet – pasaules pirms "noteikumu" parādīšanās), turklāt gan Pekina, gan Maskava daudz runā arī par daudzpolāru pasaules kārtību. Vienlaikus jauna globalizācija, "starptautiskie likumi" vai vēl citi modeļi, kuros dominē Ķīna un lielu lomu spēlē Krievija, diezin vai ir tas, ko vēlas vairākums nerietumu pasaules, kuras vērtējumā šie risinājumi ir tikai nedaudz taisnīgāki par "noteikumos balstīto" kārtību. Rezultātā šķiet gana ticami, ka, lai arī augustā Johannesburgā tiks pieņemti skaļi lēmumi, to īstenošana dzīvē būs ļoti problemātiska un sarežģīta, bet varbūt arī neiespējama.