Attiecību ar Ķīnu pārskatīšana Lietuvā sākās pēc pērn notikušajām Seima vēlēšanām, kad jūtami mainījās spēku samērs valsts parlamentā un tika izveidota jauna valdošā koalīcija ar iepriekš ilgstoši opozīcijā bijušo Tēvzemes savienību – Kristīgajiem demokrātiem priekšgalā. Līdz ar jaunas valdības izveidi radikāli mainījās arī Lietuvas priekšstati par attiecībām ar Āzijas lielvalsti Ķīnu, tajā skaitā arī tādēļ, ka daudzi ekonomiskās sadarbības plāni tā arī bija palikuši neīstenoti.
Ekonomisku un var nešaubīties, ka arī ģeopolitisku iemeslu dēļ, ar mērķi nodemonstrēt, kurā pusē tā atrodas jaunajā globālajā konfliktā, Lietuvas valdība pastiprināja kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, kā arī paziņoja par Lietuvas izstāšanos no Ķīnas un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1. Savukārt salīdzinoši nesen Viļņa spēra vēl ievērojami radikālāku soli, apmainoties ar diplomātiskajām misijām ar Taivānu. Vienas Ķīnas politikas dēļ šis solis automātiski nozīmē diplomātisko attiecību ar Pekinu līmeņa kā minimums ievērojamu pazemināšanu (kas ir noticis Lietuvas gadījumā), bet perspektīvā arī šo attiecību pilnīgu pārtraukšanu.
Īpaši jāuzsver, ka mūsu kaimiņu izlēmībai ir lielā mērā pragmatisks pamatojums – iespēja, ka Taivānas elektronikas gigants TSMC Lietuvā varētu būvēt jaunu mikroshēmu rūpnīcu. Ja lēmums par būvniecību tiks pieņemts (bet diplomātisko attiecību iedibināšanai vajadzētu to sekmēt), tad kumulatīvais efekts makroekonomikas līmenī ar pārliecinošu uzviju kompensēs visus iespējamos zaudējumus no attiecību ar Ķīnu pasliktināšanās.
Tiesa, ja minētā rūpnīca Lietuvā arī parādīsies, tad tikai nākotnē, kamēr Pekinas reakcija Viļņai negaidīti asa ir izrādījusies šobrīd. Ķīna jau ir slēgusi robežas Lietuvas eksportētājiem – Lietuvas vārds ir vienkārši pazudis no Ķīnas muitas aprites, un visas pazīmes liecina, ka tiks apturēts Ķīnas preču eksports uz Lietuvu, kā arī Ķīnas kravu pārvadājumi caur Klaipēdas ostu. Tāpat ir parādījušās ziņas, ka Lietuva var kļūt par pirmo valsti, pret kuru jaunāko laiku Ķīna nosaka de facto eksteritoriālas sankcijas. Ne tikai Ķīnas kompānijām, bet arī šajā valstī strādājošajiem ārvalstu uzņēmumiem tiek doti nepārprotami mājieni, ka jebkāda sadarbība ar Lietuvu ir nevēlama un var atsaukties uz šo uzņēmumu darbību Ķīnā, bet tas ir tirgus, kuru zaudēt neviens nevēlas.
Par katastrofu nosaukt visu iepriekš minēto, protams, nevar, taču ir skaidrs, ka Lietuvas tautsaimniecību gaida gana nopietnas problēmas. Tostarp arī tādēļ, ka pārējās Eiropas valstis konfliktēt ar Ķīnu un atsaukties uz Lietuvas lūgumu pēc palīdzības īpaši negrasās, pamatā aprobežojoties ar tukšiem atbalsta vārdiem. Varbūtība, ka kādā nebūt ne jaukā dienā palīdzība jau var izrādīties nepieciešama kādai no valstīm, kura šobrīd to nesniedz Lietuvai, vadoties pēc principa, ka savs krekls ir tuvāks, vērā ņemta nez kādēļ netiek
..