Tematam Līdz kam gan esam nonākuši! atbilst arī tas, ka portālā Manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Brīvprātīga un Latvijas valsts apmaksāta repatriācija uz Krievijas Federāciju Latvijas iedzīvotajiem, kuri to izvēlas, pamatojumā norādot, ka "ir Latvijas iedzīvotāji, kuri ir vairāk lojāli Krievijai nekā Latvijai", un līdz ar to repatriācija "mazinās konfliktus sabiedrībā un pastiprinās Latvijas iekšējo drošību". Turklāt portālā Manabalss.lv tiek vākti paraksti arī iniciatīvai "par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu".
Raugoties plašāk, abas iniciatīvas liek aizdomāties par jēdzienu "lojalitāte". Ja krievvalodīga persona uz Latvijas sabiedrisko mediju un latviski raidošo komerctelevīziju saturu reaģē ar histērisku vārda "Ienīstu!" izkliegšanu krievu valodā, tad var strīdēties par to, vai šī persona atzīstama par nelojālu, bet vienlaikus ir loģiski uzskatīt, ka tad, ja informācija latviešu valodā, latviskums un mūsu valsts atbalsts Ukrainai raisa tādu naidu, nav ko te, Latvijā, mocīties, bet ir jādodas pāri austrumu robežai uz Krieviju.
Diskusijas par lojalitāti valstij gan nav sašaurināmas tikai līdz tiem krievvalodīgajiem, kuri "ir vairāk lojāli Krievijai nekā Latvijai". Zems lojalitātes līmenis var būt visdažādāko tautību cilvēkiem, arī latviešiem, kam nepatika pret konkrētiem politiķiem transformējas negatīvā attieksmē pret valsti kopumā.
Savukārt uz lojalitātes stiprināšanu būtu vērts raudzīties kā uz dalītu atbildību, kurā sava atbildības daļa ir katram cilvēkam pašam, bet sava atbildības daļa ir arī tiem politiķiem, kuri ir pie varas un pieņem lēmumus, kas ietekmē visas sabiedrības dzīvi. Protams, ir tādas Latvijai nelojālas personas, kam nelojalitāte ir apzināti izvēlēta nostāja, un nekādas lojalitātes veicināšanas programmas, lai cik gudri veidotas un prasmīgi realizētas tās būtu, šo personu nostāju nemainīs. Taču tas nenozīmē, ka gan pašreizējā valdošā koalīcija, gan tā koalīcija, kas tiks izveidota pēc 14. Saeimas vēlēšanām, var novelt no saviem pleciem jebkādu atbildību par to, kā jūtas Latvijas iedzīvotāji.
Ja pavisam konkrēti, tad gaidāmajā ziemā tieši pie varas esošo politiķu atbildība būs nodrošināt to, lai energoresursu cenu kāpums un iespaidīgā inflācija nevienu cilvēku Latvijā neiedzītu pilnīgā izmisumā.