Mazākas inflācijas draudi

Pēdējie inflācijas rādītāji, kuros atspoguļotas patēriņa cenu pārmaiņas februārī, liecina vēl par samērā veselīgu patērētāju aktivitāti. Proti, gada otrajā mēnesī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn kopējais patēriņa cenu līmenis valstī ir pieaudzis par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja to salīdzinām gan ar vidējās, gan mediānas darba samaksas pārmaiņām valstī, ir pamats domāt, ka ierindas patērētājs šobrīd vēl ir ieguvējs, jo kopumā algas aug straujāk nekā cenas, līdz ar to kopumā iedzīvotāja pirktspējas līmenis ir lielāks. Pēdējo mēnešu dati liecina, ka gada inflācijas rādītājs ir visai stabils un turas nedaudz virs 2% līmeņa. Vienīgās pārmaiņas ir saistītas ar inflāciju preču un pakalpojumu segmentos. Kamēr pirmā grupa ir tendēta lēnākam cenu pieaugumam, tikmēr otrajā redzama inflācijas palielināšanās, kas zināmā mērā varētu liecināt par iedzīvotāju maksātspējas kāpumu, un arī dažādi pakalpojumu sniedzēji par savu darbu var saņemt vairāk. Tomēr, ja runājam par kopējām inflācijas izmaiņām, ir pamats domāt, ka situācija varētu mainīties un kopējais patēriņa cenu kāpums varētu būt lēnāks nekā līdz šim. Par to liek domāt visai straujais naftas cenas kritums pasaules preču biržās, kas jau atspoguļojas degvielas cenrāžos uzpildes stacijās, un tam vismaz teorētiski vajadzētu bremzēt arī kopējo uzņēmējdarbības izmaksu kāpumu. Raugoties no šāda viedokļa, patērētājs varētu būt ieguvējs, tomēr tas nav vienīgais aspekts, kas ietekmēs kopējo dzīves līmeni. Tas, ka melnais zelts biržās ir kļuvis lētāks, saistīts ne tikai ar investoru panisku reakciju laikā, kad sākusies dažādu vērtspapīru un izejvielu kontraktu izpārdošana, bet arī bažām, kas saistītas ar starptautiskās tirdzniecības apsīkšanu. Šie globālie procesi jau ietekmē arī Latviju, taču nekādā ziņā nenozīmē, ka būtu jāsteidz uz tuvāko veikalu izpirkt Itālijas olīveļļu vai pupiņas. Tas pats attiecas arī uz dažādām ar tehnoloģijām saistītām lietām. Bažas ir par to, ka tirdzniecības samazināšanās pasaulē var pasliktināt Latvijas preču realizācijas iespējas, kas komplektā ar tukšākām viesnīcām un vājāku transporta nozares sniegumu samazinās kopējos preču un pakalpojumu eksporta ieņēmumus, un galu galā arī naudas aprite valstī kļūs lēnāka. Šāda scenārija īstenošanās gadījumā arī inflācijas rādītājs var tikt spiests lejup, taču iedzīvotājiem tas var nenest nekādu labumu, jo līdz ar mazāku naudas plūsmu arī iepriekšējais labklājības pieaugums sāks izsīkt, tādējādi samazinoties arī vidējam pirktspējas līmenim.