Meļņiks: Muļļāšanās paraugstunda

Problēmas gan ar to nebeidzās, jo vietā nevienu atrast tā arī nav izdevies. Vienotības rezervistu soliņš izrādījies tukšs, bet nozares profesionāļus politiķu rumulēšanās ar samazgu spaiņiem īsti nevilina.Premjere, kas no pamatpienākumiem brīvajā laikā piestrādā arī par veselības ministri, par attiecīgajā nozarē notiekošo vai nenotiekošo, protams, atbild, bet mazāk. Tā viņas atbildība sanāk tāda... gluži kā apsardzes priekšniekam, kam nelaikā atlaista darbinieka vietā dažubrīd jāpastāv arī postenī. Vienotība, kas uzņēmusies vadību pār veselības nozari un valdību kopumā, šajās karstajās vasaras dienās iestājusies strausiem briesmu gadījumos tipiskajā pozā - galva smiltīs, manis te nav, bet, ja tomēr atrodat, parunāsim par kaut ko tālu, piemēram, Ukrainu.Darba grupa, ko premjere veidošot, lai kopā ar nozares profesionāļiem izstrādātu veselības jomas attīstības priekšlikumus, jau pēc definīcijas nevar būt ne par ko atbildīga un neviena priekšā. Viss, ko viņi tur sarekomendēs, par pilnu būs ņemams vienīgi tad, ja to par labu atzīs nākamais veselības un, kas vēl būtiskāk, - finanšu ministrs. Ja ne, tad visa tā spriešana, kas paredzama tuvākajā laikā, būs vērtējama nekā citādi kā PR kampaņa par valsts naudu.Tas, ka par veselības nozari atbildīgajai partijai pāris mēnešu pirms vēlēšanām nav skaidrības, kas darāms attiecīgajā jomā, un tā klaji to atzīst, veidojot ekspertu darba grupu, ir viens no lielākajiem absurdiem, kas piedzīvots pēdējā laikā Latvijas politikā. Jo ir tikai loģiski, ka, piesakot sevi vēlēšanās, katrai partijai ir jānāk ar izpildītu mājasdarbu portfelī. Šis gadījums apliecina, ka, pirmkārt, Vienotība vēlēšanām nav gatava, otrkārt, ka tā ir pazaudējusi pēdējās goda atliekas - administratīvo resursu izmantošana ir rupjš vienlīdzīgas vēlēšanu cīņas pārkāpums. Jā, darba grupas ir labs instruments būtisku problēmu risināšanai, taču ne priekšvēlēšanu laikā. Tad tās pārtop par izcili labu metodi laika nomuļļāšanai situācijās, kad negrib atzīt, ka būs vēl sliktāk. Gudri vīri un sievas nu strādās politiķu vietā, zīmējot ideālo modeli, bet vēlēšanu sarakstos pieteiktie tik klanīs galvu, demonstratīvi uzklausot, varbūt pat pierakstot, solot censties (ko gan citu?) to visu respektēt, ja... ja vien jūs ievēlēsiet."Skaista" pasīvā kampaņa uz vēlētāju rēķina, vai ne?