Vismaz Trampa atbalstītāji par to nešaubās, un arī neko citu uzskatīt viņi nevar. Apdullinošas propagandas, dezinformācijas un sociālo tīklu ieviestas cenzūras aizsegā tajās vēlēšanu rezultātiem izšķirošajās ASV pavalstīs, kurās pie varas atrodas demokrāti (pie kam nebūt ne mērenu uzskatu) un kur iepriekš viss liecināja par vēlētāju vairākuma atbalstu Trampam, masveidā un sinhroni sāk parādīties simtiem tūkstošu it kā pa pastu nosūtītu biļetenu, kas maina spēku samēru par labu Baidenam.
Pats par sevi fakts, ka balsošana pandēmijas apstākļos notiek pa pastu, nav nekas neparasts, taču fundamentāla problēma ir, ka šis process minētajās pavalstīs tiek kontrolēts tik nosacīti, ka paver ārkārtīgi plašas iespējas mahinācijām un rezultātu falsificēšanai. It īpaši, ja šajā ziņā ir neierobežots vietējo varas iestāžu atbalsts, bet ļoti ietekmīgā pasta darbinieku arodbiedrība ir atklāta Demokrātiskās partijas filiāle.
Notikumu gaitā neatstāj tikpat kā nekādas šaubas, ka svārstīgajās pavalstīs pārkāpumi vēlēšanu iecirkņos ir masveidīgi, bet Baidena uzvara – atklāti apšaubāma, kas savukārt nozīmē – vēlēšanu rezultāts tiks izšķirts vai nu ASV Augstākajā tiesā, vai arī uz lielpilsētu ielām. Protams, vēl paliek iespēja, ka Tramps piekāpsies, līdzīgi kā to 2000. gadā izdarīja Als Gors, kura uzvara de facto tieši tāpat tika nozagta, tomēr tas ir maz ticams, jo šoreiz likmes ir nesalīdzināmi augstākas.
Pirmais secinājums savukārt ir, ka liberālās propagandas četru gadu garumā centīgi radītais priekšstats, ka Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu 2016. gadā ir pārpratums, kas tiks pārliecinoši novērsts 2020. gadā, ir pilnībā nepatiess. ASV sabiedrība ir sašķelta apmēram līdzīgās daļās, un liberālās nometnes pārsvara tajā nav. Atsevišķs jautājums kārtējo reizi rodas par socioloģiju vai pareizāk – tās angažētību.
Vēl būtiskāk, ka metodes, kas tika un tiek izmantotas cīņai pret galveno oponentu, uzskatāmi liecina – ļaudis, kuri sevi dēvē par demokrātiem, praksē vadās pēc principiem, ka mērķis attaisno līdzekļus un ka tie, kuri domā savādāk, ir ne tikai pret viņiem, bet arī ASV un visas cilvēces gaišo nākotni tās ultraliberālajā vīzijā. Prezidenta vēlēšanas ir kļuvušas par visu šo aktivitāšu kulmināciju un uzskatāmu piemēru, ka ASV realitāte ir ārkārtīgi tāla no pašreklāmas zīmētā tēla par pilsētu kalnā un demokrātijas citadeli.
Rezultātā atliek cerēt, ka ASV pieaugošās problēmas pārējo pasauli skars iespējami mazāk, cik nu tas ir iespējams, ņemot vērā Savienoto Valstu joprojām iespaidīgo lomu globālajā politikā un ekonomikā. Kā arī ar nožēlu vērot, kā no skatuves noiet valsts, kura vēl pavisam nesen bija varenākā impērija cilvēces vēsturē un iedvesmojošs piemērs pārliecinošam vairākumam pārējās pasaules.