Lai arī cik gudri valdības lēmuma apraksts izklausītos, tā īsā versija ir vienkārša – valsts pārvalde vēlas saņemt lielākas algas. Gan Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, gan premjers Krišjānis Kariņš un citi valdības locekļi savā ziņā sūrojās, ka būtiskā starpība starp atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā neļaujot noturēt valsts darbā labākos profesionāļus un vēl lielākas grūtības esot ar jaunu kadru rekrutēšanu.
Rezultātā, runājot premjera vārdiem, gan ierēdniecībā, gan politikā darbojas viduvējības. Protams, ne jau uz visiem valsts darbā strādājošajiem ir attiecināms šāds raksturojums, un noteikti arī premjers par viduvējībām neuzskata pilnīgi visus. Taču ir liela patiesības deva šajos premjera paustajos vārdos par viduvējībām, sevišķi, atminoties, kādus brāķus ieilgušajā krīzē esam pieredzējuši un turpinām pieredzēt – gan valsts pārvaldes sagatavotie un izdotie normatīvi, gan konkrēti darbi un procesu vadība ir ne tikai nekvalitatīvi, bet brīžiem pat kaitnieciski sabiedrībai un valsts ekonomikai.
Turklāt vērtīgi, ka premjers visu politiķu un augsto ierēdņu vietā godīgi atzinās, ka, runājot par reālo ainu samaksas jautājumā valsts pārvaldē, godīgi ir lietot nevis vārdu «alga», bet "atalgojums". Proti, visiem jau gadiem ilgi ir zināms, ka daudziem sistēmā strādājošajiem tomēr nav gluži tikai "plika alga", bet tiek atrasts veids, lai ar piemaksām vai vēl kādu amatu nodrošinātu vēlamo summu.
Taču ne jau par naudu un tās apjomu vien ir runa, bet gan par to, vai pašreizējā ierēdniecība un politiķi vispār ir pelnījuši saņemt lielāku atalgojumu. Sevišķi, ja vēlreiz atgriežamies pie premjera atziņas par viduvējībām.
Gan Valsts kancelejas direktoram, gan premjeram un citiem politiķiem gribu atgādināt, ka valsts nauda nav viņu privātie resursi. Šī ir nodokļu maksātāju sarūpēta nauda, no kuras tiek algoti šie paši ierēdņi un politiķi, lai viņi nodrošinātu mums nepieciešamo servisu. Turklāt nevis viduvēji, bet augstā kvalitātē.
Kad mediķi, policisti, pedagogi un citi reālā darba darītāji lūdz palielināt algas, politiķi un augstie ierēdņi visgudri pamāca, ka vispirms ir jāveic reformas un jākļūst efektīvākiem un tikai tad varēs dabūt algas pielikumu.
Tādēļ aicinājums gan politiķiem, gan lielajiem ierēdņiem vispirms pa īstam, nevis uz papīra reformēt un uzlabot sava darba kvalitāti, reāli izvērtēt ierēdņu kompetenci un izrauties no viduvējības gūsta, un tikai tad mēģināt pagrābties no nodokļu maksātāju kabatām papildu eiro. Jo nodokļu maksātājiem nav dārgi jāmaksā par sliktu servisu.