Laika ziņas
Šodien
Migla

(Ne-)izpratne par labklājību

Diskusiju par to, kādas gan īsti ir mūsu valdības prioritātes nācijas turības nodrošināšanā, aktualizējis labklājības ministres Ramonas Petravičas nesen teiktais, ka viņa atbalsta Latvijas darba tirgus plašāku atvēršanu viesstrādniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES).

"Esmu par to, ka jāatver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem," ministri citē LETA, vēstot arī, ka Petraviča uzskata: "Vakancei jābūt reģistrētai tikai desmit dienu, nevis mēnesi, un, ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus." Ja to sacītu ekonomikas ministrs vai zemkopības ministrs, varētu saprast, taču ir visai savdabīgi, ka šādu viedokli pauž labklājības ministre. Labklājības ministrijas (LM) prioritātēm vajadzētu būt bezdarbnieku pārkvalifikācijai un mobilitātes pabalstu sistēmas izveidošanai, lai cilvēki, piemēram, no Ciblas novada, kur Nodarbinātības valsts aģentūras fiksētais bezdarba līmenis pārsniedz 22%, pārceltos uz Valmieru, kur bezdarba līmenis ir vien 3,1%. Tieši LM būtu jāiestājas par algu kāpumu, lai algas nebūtu tik niecīgas, ka no tām nav iespējams izdzīvot, un būtu jārunā vienā balsī ar Tiesībsargu Juri Jansonu, kurš zemo algu problēmu ir aktualizējis.

Taču nodrošināt bezdarbnieku pārkvalifikāciju, mazināt nodarbinātības reģionālās atšķirības, veicināt algu kāpumu – tas taču ir tik sarežģīti! Vienkāršāk ir nogludināt ceļu viesstrādniekiem no tām valstīm, kurās labklājība ir vēl trauslāka nekā Latvijā, un pat ne no ES dalībvalstīm Rumānijas un Bulgārijas, bet gan no Baltkrievijas un citām ārpus ES esošām valstīm.

Nav jau runas par to, ka Latvijas tautsaimniecībai nevajadzētu ārvalstu speciālistus, bet gan par to, ka tieši LM uzdevums ir rūpēties, lai no nabadzības izkļūtu mūsu pašu valsts iemītnieki. Ja Latvijā bezdarba līmenis būtu nevis 5–6%, bet 1–2%, ja reģistrēto bezdarbnieku skaits nepārsniegtu 50 tūkstošus, bet būtu tikai pieci tūkstoši un ja minimālā alga nebūtu vien 430 eiro, kas ir viena no zemākajām ES, bet tuvotos Luksemburgas minimālās algas lielumam un būtu 2030 eiro, ja liels skaits latviešu nebūtu aizbraukuši uz ārzemēm tieši finansiālu problēmu dēļ, tad darba tirgus plašāka atvēršana viesstrādniekiem būtu vērtējama citādi, bet patlaban tā neizskatās pēc mūsu sabiedrības labklājību veicinoša risinājuma. 

Turklāt citviet ES ir izvēlēta atšķirīga pieeja, piemēram, Portugāle ir prezentējusi programmu Atgriešanās (Regressar), kuras ietvaros paredzēts finansiāls atbalsts un nodokļu maksājumu atlaides tiem portugāļiem, kuri no ārvalstīm ir atgriezušies dzimtenē ne tikai dzīvot, bet arī strādāt.

Top komentāri

Ass
A
Magda izskatās ka ir patālu no realitātes.Kapec jāpārceļas un Belizas Valmieru?Vajag uz Rīgu un lai valsts apmaksa un nodrošina darbu ar atalgojumu na mazāku par 4 minimālajām.Tikai kur valsts ņems naudu šādam gājienam,par to Magda nepadomāja .Valstij nav prioritāte rūpēties par pilsonu labklājību ,prioritāte ir biedēt,shēmot un celt nodokļus.
Logičeskijs
L
Grūtāk “uzmest” vietējos strādniekus , vieglāk - iebraucējus.
sunduks
s
Vietējie jau vairs nevēlas strādāt,jo ļoti labi iztiek no pabalstiem. Bezdarbs ir uz papīra
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Dziest izaugsmes dzinulis(1)

Globālās tirdzniecības izaugsmes apsīkšana, sabremzējot arī Latvijas preču eksportu, valsts ekonomikas attīstību aizvien vairāk liek balstīt uz patēriņu. Teorētiski atsevišķi apstākļi, piemēra...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē